2012-04-08 14:30:09

Jēzus augšāmcelšanās izmaina cilvēka un pasaules stāvokli


Dārgie brāļi un māsas Romā un visā pasaulē!
„Surrexit Christus, spes mea” – „Augšāmcēlies Kristus, mana cerība!” (Lieldienu Sekvence).

Lai mūs visus sasniedz gaviļpilnā Baznīcas balss kopā ar šiem vārdiem, ko senā Lieldienu himna liek uz Marijas Magdalēnas lūpām, kura kā pirmā Lieldienu rītā sastapa augšāmcēlušos Kristu. Viņa skrēja pie pārējiem Jēzus mācekļiem un, sirdij iepukstoties straujāk, viņiem paziņoja: „Es redzēju Kungu!” (Jņ 20,18). Arī mēs, kas esam šķērsojuši Gavēņa laika tuksnesi un sāpju pilnās Kristus Ciešanu dienas, šodien ļaujamies uzvaras saucienam: “Kristus ir augšāmcēlies! Kristus patiesi ir augšāmcēlies!”

Katrs kristietis pārdzīvo Marijas Magdalēnas pieredzi. Tikšanās ar augšāmcēlušos Jēzu ir tikšanās, kas izmaina visu mūsu dzīvi: tikšanās ar to vienīgo Cilvēku, kas ļauj izjust visu Dieva labestību un patiesumu, kas atbrīvo no katra ļaunuma, – un nevis virspusēji, tikai uz brīdi, bet gan visā pilnībā, kas dziedina visu, un kas mums atjauno mūsu cieņu. Lūk, kāpēc Marija Magdalēna sauc Jēzu "mana cerība". Tāpēc, ka Jēzus viņai ļāva piedzīvot atgriešanos, viņai pavēra jaunus nākotnes apvāršņus, atbrīvoja no ļauna. "Kristus mana cerība" nozīmē, ka Viņā katras manas ilgas pēc labā rod patiesu piepildījumu. Kopā ar Viņu varu cerēt, ka mana dzīve top laba, piepildīta un mūžīga, un tas tāpēc, ka Dievs pats ir labvēlējies kļūt mums tuvs līdz pat tādam mēram, ka ienāca mūsu cilvēcībā.

Tomēr pati Marija Magdalēna, tāpat kā citi Jēzus mācekļi, bija spiesti noskatīties, kā Jēzu noraida tautas vecākie, kā Viņu apcietina, šausta, notiesā uz nāvi un beidzot piesit krustā. Tam vajadzēja būt gandrīz neizturami redzēt kā pati iemiesotā Dieva Labestība top padota cilvēku ļaunprātībai, kā Dieva Patiesību izsmej meli, kā Dieva Žēlsirdību apvaino atriebība. Ar Jēzus nāvi varēja likties, ka ir pieviltas visu to cerības, kas paļāvās uz Viņu. Taču nē – ticība Jēzum tomēr arī tad nenodzisa pavisam – pirmām kārtām Jaunavas Marijas, Jēzus mātes, sirdī ticības liesma dzīvi kvēloja arī šajā nakts tumsā. Tiesa, šajā pasaulē cerībai ir jārēķinās ar ļaunuma skarbumu. Cerībai liek šķēršļus ceļā ne tikai nāves mūris, vēl vairāk tai jāsaduras ar skaudības un augstprātības, ar melu un varmācības noasinātajiem uzgaļiem. Bet Jēzum izdevās pārvarēt šos nāves pinekļus, lai mums atvērtu pāreju uz Dzīvības valstību. Jā, bija acumirklis, kad likās – Jēzus ir zaudējis: tumsības pārņēmušas visu zemi, Dievs pilnībā klusē, un cerības vārds, šķita kā tukša skaņa.

Bet, lūk, nākošajā dienā pēc sabata, rītausmā, Jēzus kaps tiek atrasts tukšs. Pēc tam Jēzus parādās Marijai Magadalēnai, tad pārējām sievietēm, tad saviem mācekļiem. Ticība atdzimst daudz dzīvāka un spēcīgāka nekā jebkad agrāk, tagad tā ir neuzvarama ticība, jo balstās uz izšķirošu pieredzi: "Nāve un dzīvība sadūrās dīvainā cīņā. Dzīvības Valdnieks, kaut krita, tomēr dzīvo un valda". Augšāmcelšanās zīmes liecina par dzīvības uzvaru pār nāvi, mīlestības uzvaru pār naidu, žēlsirdības uzvaru pār atriebību: "Augšāmceltā Kristus tukšais kaps, augšāmceltā Kristus godība, eņģeļi – augšāmcelšanās liecinieki, sviedrauts un Viņa drānas."

Dārgie brāļi un māsas! Ja Jēzus ir augšāmcēlies, tad – un tikai tad! – ir noticis kaut kas patiesi jauns, kaut kas tāds, kas izmaina cilvēka un pasaules stāvokli. Tad Viņš, Jēzus, ir tas, uz kuru varam paļauties vispilnīgākajā veidā. Turklāt paļauties ne tikai uz Viņa mācību, Viņa vēsti, bet paļauties tieši uz Viņu, jo Viņš – Augšāmceltais – nepieder pagātnei, bet Viņš ir šodien klātesošs, Viņš ir dzīvs.

Kristus ir cerība un stiprinājums tām kristiešu kopienām, kas savas ticības dēļ vissmagāk piedzīvoja diskrimināciju un vajāšanas. Kristus ir klātesošs kā cerības spēks Savā Baznīcā, Viņš mums ir tuvs jebkurā cilvēcīgo ciešanu un netaisnības pārdzīvojumā.

Lai Augšāmcēlies Kristus dāvā cerību Tuvajiem Austrumiem! Lai visas Tuvo Austrumu etniskās, kulturas un reliģiskās grupas sadarbojas kopējā labuma un cilvēka tiesību labā. Jo īpaši Sīrijā, lai izbeidzas asinsizliešana un nekavējoties tiek uzsāktas savstarpējās cieņas, dialoga un samierināšanās gaitas, kā to sagaida arī pasaules tautu saime. Lai daudzie Sīrijas bēgļi, kuriem nepieciešama humanitārā palīdzība, var izbaudīt viesmīlību un solidaritāti, kurai jāmazina viņu sāpju pilnie pārdzīvojumi.

Lai Lieldienu uzvaras vēsts iedrošina Irākas tautu nežēlot spēkus stabilitātes un attīstības ceļā. Lai Svētajā Zemē izraēlieši un palestīnieši drosmīgi atsāk miera procesu.

Lai Mūsu Kungs, kas ir uzvarējis nāvi un ļaunumu, dāvā spēkus Āfrikas kontinenta kristiešu kopienām, lai dāvā viņām cerību, ar ko uzvarēt pārbaudījumus, lai dara tās par miera un attīstības celmlaužiem tajā sabiedrībā, kurai viņas pieder.

Lai Augšāmcēlies Jēzus stiprina Āfrikas Raga cietušās tautas, lai veicina izlīgšanas ceļus; palīdz Lielo Ezeru reģionā, Sudānā un Dienvidsudānā, lai šo tautu iedzīvotājiem dāvā spēkus savstarpējai piedošanai. Lai Kristus Uzvarētājs dāvā mieru un stabilitāti Mali valstij, kas nonākusi sarežģītā politiskā situācijā. Lai Nigērijai, kas iepriekšējos mēnešos bija kļuvusi par skatuvi asiņainām teroristiskām sadursmēm, Lieldienu prieks piešķir nepieciešamo sparu atsākt veidot miermīlīgu un savu pilsoņu reliģisko brīvību respektējošu sabiedrību.

Priecīgas Lieldienas!

tulk. pr. A. Priede










All the contents on this site are copyrighted ©.