Benedikts XVI aicina cilvēkus uzticēties Dievam

Mēs kļūstam brīvi tad, kad dzīvojam patiesībā, tad, kad esam vienoti ar Dievu – sacīja Benedikts XVI Kunga Pēdējo vakariņu dievkalpojumā. Tas notika Lielās ceturtdienas vakarā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā. Homīlijā pāvests skaidroja Jēzus vārdu un žestu nozīmi lūgšanas laikā Olīvdārzā. Viņš aicināja ticīgos uz neierobežotu paļāvību uz Kungu, jo Jēzus ar savām ciešanām un nāvi uzvarēja ļaunumu un nāvi. Liturģisko svinību laikā Svētais tēvs mazgāja 12 priesteriem kājas. Upurdāvanu pienešanas brīdī viņš saņēma ticīgo savākto kolekti, kas paredzēta Sīrijas bēgļu atbalstam.

Lielajā ceturtdienā Jēzus ne tikai iedibināja Euharistiju, bet arī piedzīvoja vientulību, pamestību, nodevību, aizliegšanos, apsūdzību un arestu. Benedikts XVI atgādināja, ka notikumi, kas tajā naktī risinājās Olīvu dārzā, ir saistīti ar cilvēces atpestīšanas noslēpumu. Nakts simbolizē komunikācijas trūkumu – sacīja pāvests. Naktī cilvēki cits citu neredz. Tā norāda uz tādu situāciju, kurā cilvēki viens otru nesaprot, un kurā ir aptumšota patiesība. Taču Jēzus ir gaisma un patiesība, komunikācija, šķīstība un labestība. Viņš ienāk naktī, kura ir arī nāves, komūnijas un dzīvības pazaudēšanas simbols. Jēzus ienāk naktī, lai uzvarētu nāvi un liktu cilvēces vēsturē ataust jaunai Dieva dienai.

Benedikts XVI paskaidroja, ka vārds „Abba” tulkojumā nozīmē „Tēvs”. Tas ir drīzāk tāds vārds, ko savam tēvam adresē bērns. Tas ir mīļvārds, ko parasti, vēršoties pie Dieva, neviens neuzdrošinājās lietot. Jēzus lieto šo izteiksmes veido, jo Viņš ir patiess Debesu Tēva dēls, Viņa bērns, kurš atrodas dziļā vienotībā ar Dievu. Pāvests uzsvēra, ka elements, kas vislabāk Jēzu raksturo, ir Viņa tuvās attiecības ar Dievu. Pateicoties Viņam, arī mēs varam iepazīt Dievu un Viņam uzticēties. Vērojot Jēzu, kurš lūdzas Olīvdārzā, varam mācīties paļāvību.

Kas attiecas uz Jēzus stāju, Matejs un Marks raksta, ka Viņš krita uz vaiga zemē, bet Lūkass norāda, ka Jēzus lūdzās, nometies ceļos. Mēs, kristieši, varam stāvēt taisni ļaunā varas priekšā – sacīja pāvests. Mēs esam taisni pasaules priekšā tādēļ, ka atrodamies uz ceļiem Dieva priekšā. Mēs metamies ceļos Tēva priekšā, jo esam Viņa bērni. Tādā veidā mēs atzīstam, ka Viņš ir Dievs, un apliecinām Viņam savu paļāvību. Benedikts XVI atgādināja, ka Kristus, atrazdamies nāves priekšā, cīnījās ar sevi un Tēvu. Viņš redz arī mani un lūdzas arī par mani. Līdz ar to, šis Jēzus nāvīgo baiļu brīdis ir būtisks pestīšanas procesa elements.

Atgriežoties pie Jēzus lūgšanas satura, pāvests norādīja, ka Jēzus paklausīja sava Tēva gribai. Ādams atteicās paklausīt. Viņš rīkojās nevis saskaņā ar Dieva, bet savu gribu, taču Jēzus paklausīja. Grēka būtība ir augstprātība – uzsvēra Svētais tēvs. Mēs domājam, ka esam patiesi brīvi tad, kad rīkojamies tikai pēc savas patikas. Mēs domājam, ka Dievs apspiež mūsu brīvību. Mēs gribam no Viņa atbrīvoties. Taču īstenībā, kad cilvēks saceļas pret Dievu, viņš saceļas pats pret sevi, attālinās no patiesības un zaudē brīvību. Benedikts XVI atgādināja, ka mēs esam brīvi tikai tad, kad esam patiesībā. Mēs kļūstam „kā Dievs” nevis Viņu atmetot, bet Viņam paklausot.

J. Evertovskis / VR