Pāvests aicina ieslodzītos iet savu "krustaceļu" kopā ar Kristu

Tuvojoties Lieldienām, 30. marta pēcpusdienā, notika Krustaceļa gājiens Rebibijas cietumā. Tajā piedalījās ieslodzītie, cietuma administrācija un vairāk nekā 300 dažādu Romas draudžu ticīgie. Pēdējo vidū bija arī Caritas brīvprātīgie un semināristi, kuri kalpo šajā ieslodzījuma vietā. Liturģisko ceremoniju par tematu „Šodien tu būsi ar mani paradīzē” vadīja Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Agostino Vallini. Krustu nesa 14 ciemiņi, bet pārdomas vadīja 3 ieslodzītie, brīvprātīgie, cietuma darbinieki un skauti. Pēdējās apstāšanās meditāciju lasīja kardināls Vallini.

Speciālā vēstījumā Benedikts XVI norāda, ka garīgi vienojas ar lūgšanas dalībniekiem, un uzsver, ka šis Krustaceļš ir „izlīgšanas zīme”. Svētais tēvs apliecina, ka atmiņā glabā savu vizīti šajā ieslodzījuma vietā 2011. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem. Viņš apliecina, ka atceras tur sastaptās sejas un skatienus, un tur dzirdētos vārdus. Vizīte uz viņu atstāja dziļu iespaidu.

Pāvests atgādina, ka ieslodzījuma vieta palīdz tās iemītniekiem pēc kritiena atkal celties augšā, izlīgt ar sevi, citiem un Dievu, un atkal integrēties sabiedrībā. Krustaceļā redzam Jēzu pakrītam trīs reizes un saprotam, ka Viņš dalījās mūsu trauslumā un grēka smagumā. Vienlaikus redzam, ka Jēzus visas trīs reizes ceļas augšā un turpina ceļu uz Kalvārijas kalnu. Ar Viņa palīdzību arī mēs varam celties augšā no saviem kritieniem un varbūt palīdzēt piecelties arī saviem brāļiem – raksta Svētais tēvs.

Benedikts XVI jautā: „Kas deva Jēzum spēku iet uz priekšu?”. Tā bija apziņa, ka Tēvs ir ar Viņu. Pat ja Jēzum bija skumji par to, ka tika cilvēku atstāts, tomēr Viņš zināja, ka Tēvs Viņu mīl. Tieši šī bezgalīgā mīlestība, kas pārspēj ikvienu ļaunumu, bija Viņa mierinājums. Pāvests norāda, ka Jēzus, ar savu krustu atklāja mums Dieva bezgalīgo mīlestību un žēlsirdību. Viņš uzņēmās uz saviem pleciem mūsu grēku smagumu, lai mēs varētu piecelties, izlīgt un atrast mieru. Šajā kontekstā Svētais tēvs aicina ieslodzītos nebaidīties iet savu „krustaceļu” un nest šo krustu kopā ar Kristu. Viņš ir kopā ar mums. Arī Marija ir mums līdzās. Viņa ir mūsu Māte, kura uzticīgi stāv mūsu krusta pakājē un lūdzas par mūsu augšāmcelšanos, jo stingri tic, ka pat vistumšākajā naktī pēdējais vārds pieder Dievam – lasām pāvesta vēstījumā, kas izdots sakarā ar Rebibijas cietumā notikušo Lielā gavēņa Krustaceļa gājienu.

J. Evertovskis / VR