R. Kantalamessas pārdomas par Dieva pazīšanu

Šī gada Lielā gavēņa laika pēdējā tikšanās reizē ar pāvestu un Romas kūrijas darbiniekiem pr. Ranjero Kantalamessa runāja par Dieva pazīšanu sv. Gregora no Nissas mācībā. „Lai satiktu Dievu, nepieciešams pārkāpt sava prāta robežas, kas tomēr nekādā ziņā nenozīmē prāta darbības atmešanu”, uzsvēra kapucīnu tēvs, atklājot šī 4. gs. autora mācības aktualitāti mūsdienās un norādot uz prāta un gribas neaizvietojamo nozīmi cilvēka ceļā pie Dieva. „Šodien gribu parādīt, kā sv. Gregors no Nissas var mums, ticīgajiem, palīdzēt padziļināt savu ticību un tuvināt mūsdienu cilvēku Dievam”, sacīja tēvs Kantalamessa. Pāvesta nama sprediķotājs atgādināja, ka Baznīcas tēvi var mūs pamudināt atgriezties pie ticības izpratnes Svēto Rakstu skatījumā. Tāpēc, ar mērķi veicināt ticības atjaunotni, kapucīnu tēvs arī jau iepriekšējās trijās piektdienās pievērsās Baznīcas tēviem: Atanāzijam, Bazīlijam Lielajam un Nazianses Gregoram. Šodien, kad daudz tiek runāts par jauno evaņģelizāciju, katram kristietim jāņem vērā, ka savas ticības atjaunotne ir pats pirmais un fundamentālais solis. Šajā ziņā pr. Kantalamessa ar savām pārdomām var palīdzēt ne tikai tiem, kuri darbojas Vatikānā, bet katram ticīgajam visā pasaulē. Atzīmēsim dažus viņa lekcijas punktus.

Pirmkārt, kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa norādīja uz ticības divām dimensijām – objektīvo un subjektīvo. Pirmajā gadījumā tiek likts uzsvars uz prāta lomu ticībā, citiem vārdiem, uz prāta piekrišanu atklātajām patiesībām, bet otrajā – uz gribas lomu un sirds paļāvību. Šo par klasisko kļuvušo iedalījumu savā laikā izstrādāja sv. Akvīnas Toms. Pr. Kantalamessa atgādināja, ka ir svarīgi, lai abi elementi būtu līdzsvarā. Šajā jautājumā nozīmīgu ieguldījumu ir devuši Baznīcas tēvi.

Otrkārt, kapucīnu tēvs atgādināja, ka kristīgā ticība ir monoteistiska ticība. Kristieši neatteicās no Izraēļa tautas ticības vienam Dievam. Tieši pretēji, viņi šo ticību bagātināja, piešķirot tai jaunu saturu. Saskaņā ar kristīgo mācību, Dievs ir viens vienīgs Dievs, bet Viņš nav vientuļš. Dievs ir Trīsvienība. Pirmais solis, ko cilvēks ir aicināts spert savā ceļā pie Dieva, ir ticība. Apustulis Pāvils raksta: „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir, un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā” (Ebr 11, 6). Pr. Kantalamessa paskaidroja, ka ticība Trīsvienībai ir ķēdes pēdējais posms. Lai nonāktu līdz šai ticības pilnībai, vispirms jātic „uz vienu Dievu”. Vecajā Derībā Tēvs tika atklāts atklāti, bet Dēls „kā aizsegā”, Jaunajā Derībā – atklāti tika atklāts Dēls, bet „kā aizsegā” Svētais Gars. Jēzus atturējās no tādu lietu atklāšanas apustuļiem, kuras tie vēl nespēja aptvert (sal. Jņ 16, 12). Šo pedagoģisko metodi jāņem vērā arī mums, sludinot ticības patiesības šodien saviem līdzcilvēkiem – atgādināja sprediķotājs.

Treškārt, kapucīnu tēvs Kantalamessa parādīja, kāds ir mūsdienu cilvēkam piemērotākais ceļš, kas ved pie Dieva pazīšanas. Lai Viņu patiesi pazītu, nepieciešams pārkāpt savas prāta robežas un atzīt, ka Viņš ir „nepieejams” un neredzams. To māca sv. Nissas Gregors. Tomēr tas nenozīmē prāta noliegšanu. Šis Baznīcas tēvs parāda, ka cilvēka viscēlākā spēja, prāts, netiek izslēgts no Dieva meklēšanas procesa. Mums nav jāizdara izvēle starp ticību un prātu, un nav jāatsakās no domāšanas. Vienkārši mums ir jāsaprot, ka nevaram visu saprast. Pārkāpt savas prāta robežas nozīmē atzīt Dieva bezgalīgumu un lielumu. Ticība nāk prātam palīgā. Tā to apgaismo.

Ceturtkārt, pr. Ranjero Kantalamessa atklāja, ka ticības pasaule ir aizēnota un tumša tiem, kuri uz to raugās no ārpuses. Turpretī tā ir spoža tiem, kuri atrodas šajā pasaulē iekšā. Izceļošanas grāmatā lasām par Izraēļa tautas atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības. Starp ēģiptiešiem un izraēliešiem bija mākoņa stabs. Vieni bija ietīti tumsā, otri gaismas apspīdēti (sal. 14, 20). Kapucīnu tēvs norādīja, ka ticīgajiem gaismas avots vairāk ir sirds nekā prāts. Dieva noslēpuma lieluma atzīšana nepazemo cilvēku, tieši pretēji – piepilda viņu ar paļāvību, entuziasmu un prieku. Cilvēks apzinās, ka Dievs ir patiesi varens, skaists un labs, kuram ir vērts uzticēties un uz kuru var balstīt savu dzīvi. Bez tam, lai Viņu iemantotu, esam aicināti attīrīt un šķīstīt savu sirdi no grēkiem un neveselīgām iegribām.

J. Evertovskis / VR