Kubai ir vajadzīgi ticības liecinieki

Benedikta XVI vizītei Kubā ir izteikts mariāniskais raksturs, jo tā norisinās Kobres Dievmātes statujas atrašanas 400 gadu jubilejas svinību ietvaros. 26. marta pēcpusdienā pāvests vadīja dievkalpojumu Santjago de Kubas laukumā, kas nosaukts neatkarības cīnītāja Antonio Maseo vārdā. Kunga pasludināšanas svētku liturģijā piedalījās aptuveni 200 tūkstoši ticīgo.

Svētais tēvs ieradās Kubā kā „žēlsirdības svētceļnieks,” atzina viens no priesteriem. Daudzi ticīgie rokās turēja plakātus ar uzrakstiem: „Mīlestība mūs vieno”, „Labi ir paļauties uz Dievu”, „Caur Mariju pie Jēzus”. Dievkalpojumā klātesošs bija Kubas prezidents Rauls Kastro un citas amatpersonas.

Svētās Mises sākumā pāvestu apsveica Satjago de Kubas arhibīskaps Dionizio Garsija Ibanezs. Viņš atgādināja, ka šajā vēsturiskajā laukumā ir sapulcējušies cilvēki no visiem Kubas novadiem, jo vēlas dzirdēt pāvesta vēstījumu, kas tos stiprinās un uzmundrinās. Arhibīskaps Ibanezs norādīja, ka šogad vairākas Latīņamerikas valstis atzīmē neatkarības 200. gadskārtu. „Šodien dzīvojam pasaulē, kas cenšas uzspiest dažādus dzīves veidus nevis kalpo kopējam labumam. Mums nākas saskarties ar garīgām un materiālām grūtībām,” sacīja Santjago de Kubas arhibīskaps. „Kobres Dievmātes svētnīcu apmeklē gan katoļi un nekatoļi, gan ticīgie un neticīgie. Viņi meklē Dievu. Palīdzi mums, lai mēs nebaidītos tikties ar Jēzu caur Mariju,” lūdza arhibīskaps Ibanezs.

Uzrunā Benedikts XVI norādīja uz ticības liecības svarīgo nozīmi šajā valstī. Viņš atgādināja, ka nesen Kubas diecēzēs un draudzēs notika Kobres Dievmātes statujas svētceļojums, kas apliecināja katoļu kopienas dziļo ticību. Pāvests skaidroja, ka Dievs caur savu Dēlu ienāca pasaulē un mūsu vēsturē, lai dzīvotu starp mums. Taču, ja Dievs tiek atstumts, pasaule pārvēršas par cilvēkam nemīlīgu vietu.

Svētais tēvs uzsvēra, ka Dievs respektē cilvēka brīvību. Mūsu paklausība Dievam atver pasauli pestīšanas žēlastībai. „Dzīve saskaņā ar Viņa gribu ir ceļš, kurā atklājam savu identitāti, patiesību par sevi un savas eksistences nozīmi. Attālinoties no Dieva, attālināmies paši no sevis un iekrītam tukšumā. Ticības paklausība ir patiesā brīvība, autentiska atpestīšana, kas ļauj mums būt vienotiem ar Jēzu, lai spētu pieņemt un īstenot Tēva gribu,” sacīja Benedikts XVI.

Pāvests aicināja Kubas katoļus stiprināt ticību un praktizēt to caur mīlestības darbiem. „Ir vērts veltīt savu dzīvi Kristum,” atzina Svētais tēvs. Viņš aicināja ar ticību un pacietību pieņemt jebkura veida grūtības, apzinoties, ka augšāmcēlies Kristus uzvarēja grēku un nāvi, lai „sāktos jauna pasaule – Dieva, gaismas, patiesības un mīlestības pasaule.”

Iemiesošanās noslēpums norāda uz cilvēka cieņu un dzīvības svētumu. Ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa un mājas svētnīca. Vecākiem ir jābūt par Kristus mīlestības uz Baznīcu redzamu zīmi saviem bērniem. „Kubai ir vajadzīga jūsu uzticības un vienotības liecība. Tai vajadzīga dzīvības pieņemšanas un aizstāvības liecība,” sacīja pāvests. Viņš aicināja Baznīcu Kubā stiprināt ticību un veidot sabiedrību, kuras locekļos atspoguļotos Dieva labestības gaisma.

Dievkalpojuma laikā ticīgie lūdzās par Baznīcu un pāvestu, Kubas bīskapiem un valdību, slimniekiem, ieslodzītajiem, sabiedrības atstumtajiem un ģimenēm. Pēc Svētās Mises Benedikts XVI ieradās Santjago de Kubas Garīgajā seminārā, kas nosaukts svētā Bazīlija Lielā vārdā. Tā bija pāvesta rezidence šajā Kubas pilsētā.

S. Krivteža / VR