Kubas iedzīvotāji gaida pāvestu. Šajā Karību salā Benedikts XVI ieradīsies 26. martā.
Par Baznīcas Kubā situāciju pēc pusgadsimta ilgā komunistiskā režīma stāsta Havanas
Garīgā semināra vicerektors priesteris Ariels Suarezs. Jautāts par draudzes nozīmi,
viņš atbildēja: „Pēdējos piecdesmit gados draudze ir ticīgo dzīves centrs un sirds.
Diemžēl mūsu Baznīcai nav skolu, universitāšu, liegta arī piekļuve internetam. Neraugoties
uz grūtībām, tā nepārtraukti meklē jaunus veidus. Daudzviet, kur trūkst ekleziālo
struktūru, jau pirms vairākiem gadiem izveidotas tā dēvētās „misiju mājas”. Kāds no
ticīgajiem atver savas mājas durvis kopīgai lūgšanai, katehēzei, Bībeles lasīšanai
un pārdomām. Pēc noteikta laika atnāk vietējās draudzes prāvests, lai administrētu
sakramentus. Atbildīgie par šādām „misiju mājām” parasti ir kristīgie laji vai reliģiozo
institūtu locekles. Pastorālais darbs ir ļoti smags. Kubā trūkst priesteru. Viens
priesteris vada trīs līdz pat septiņām draudzēm. Lauku rajonos viņam nākas mērot garu
ceļu, lai sasniegtu katoļu kopienas. Lai evaņģelizētu, vispirms ir jāiziet no dievnamiem
un jāmeklē cilvēki” – piebilda priesteris Ariels Suarezs.