Pāvesta ceļojuma pieturas Meksikā: Gvanahvato, Silao, Leona

23. martā pāvests Benedikts XVI nolaidīsies Gvanahvato starptautiskajā lidostā, lai no šejienes sāktu apustulisko ceļojumu pa Meksiku un vēlāk Kubu. Gvanahvato – ar šo nosaukumu pazīst gan pavalsti, gan pilsētu Meksikā. Gvanahvato pavalsts atrodas Meksikas centrā, uz ziemeļiem no galvaspilsētas Mehiko, no kuras to šķir ap 370 kilometri. Gvanahvato pavalsts administratīvais centrs ir pilsēta ar tādu pašu nosaukumu. Tajā dzīvo ap 5 miljoni iedzīvotāju.

Reģions, kurā šobrīd atrodas Gvanahvato pavalsts, bija viens no pirmajiem, kurus Meksikā kolonizēja spāņi. Viņi šeit ieradās 1520. gadā, bagātīgu zemes resursu, tai skaitā zelta, sudraba, merkūrija, opālu pievilināti.

Gvanahvato pavalsti šodien veido 46 municipalitātes, no kurām 9 pieder Leonas arhidiecēzei. Pāvesta Benedikta XVI ceļojums noritēs trijās no šīs pavalsts municipalitātēm – Gvanahvato un Silao pilsētās, kā arī Leonā de los Aldama, kur atrodas Leonas arhibīskapa sēdeklis.

Īsumā par šīm trim pilsētām: Vispirms par Gvanahvato. Šeit atradās viena no senākajām cilvēku apmetnēm Latīņamerikā, kuru apdzīvoja čičimeku acteku cilts. Spānijas karalis Felipe V pilsētai deva vārdu Ciudad de Santa Fe y Real de Minas de Guanajuato. 1988. gadā, pateicoties savām daudzajām minerālu raktuvēm, tā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Gvanahvato, kurā šodien mīt vairāk nekā 133 000 iedzīvotāju, ir Meksikas bagātības un labklājības simbols. Šeit tiek rīkots nozīmīgs mākslas festivāls – Festival Internacional Cervantino.

Nākamā pilsēta, ko Meksikā apmeklēs pāvests, ir Silao, pilnā vārdā – Silao de la Victoria. Tajā dzīvo 148 000 iedzīvotāju. Netālu no Silao atrodas Gvanahvato starptautiskā lidosta. Silao ir pazīstama ar saviem karstajiem minerālavotiem un šeit ir izvietotas arī vairāku pasaulslavenu megakompāniju ražotnes – General Motors, Cadbury-Adams, Continental Tires, Pirelli, Hino Motors un Wolkswagen.

Savukārt, Leon de los Aldama – trešā pilsēta, ko Meksikā apmeklēs pāvests, savulaik ir piesaistījusi jezuītu uzmanību, kuri 1731. gadā to izvēlējās par savas apmešanās vietu. Tai pašā laikā sāka attīstīties Gaismas Dievmātes kults, kuru ticīgie sāka godināt pie jezuītu atvestās svētgleznas Virgen de la Luz. Šī glezna ir tapusi 1722. gadā Palermo, Itālijā. Šodien Gaismas Dievmāte ir Leonas pilsētas debesīgā aizbildne.

Pilsēta ir cieši saistīta ar Meksikas neatkarības kariem, kas sākās XIX gadsimta pirmajos gados, lai atbrīvotos no spāņu koloniālās kundzības. Dažus mēnešus ilgi Leona ir bijusi arī Meksikas galvaspilsēta.

1863. gadā pāvests Pijs IX izveidoja Leonas diecēzi, bet 2006. gadā pāvests Benedikts XVI to paaugstināja par arhidiecēzi, kurai pieder Selaijas, Irapuato un Kveretaro sufragāndiecēzes. Šobrīd arhidiecēzi vada arhibīskaps Hozē Gvadalupe Martins Rabago.

I. Šteinerte/VR