Kunga eņģelis: atzīšanās grēkos palīdz mums audzināt savu sirdsapziņu

Katrs no mums ir aicināts atzīties savos grēkos, lai varētu saņemt Dieva piedošanu, kas nāk no krusta – sacīja Benedikts XVI. 18. martā, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests skaidroja Lielā gavēņa ceturtajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu. Viņš atgādināja, ka šajā laikā esam aicināti kopā ar Jēzu iet uz tuksnesi, lai vairāk ieklausītos Dieva balsī un atpazītu mūsu sirdī dusošos kārdinājumus. „Pie tuksneša horizonta paceļas krusts, teica pāvests. Jēzus zina, ka tā ir Viņa misijas kulminācija. Patiesībā Jēzus krusts ir mīlestības virsotne, kas dāvā mums pestīšanu. Par to Viņš runā šodienas Evaņģēlijā. «Tāpat ka Mozus pacēla uz augšu čūsku, tā arī jātiek paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai katrs, kas tic, iemantotu mūžīgo dzīvi.» Jēzus tiks paaugstināts uz krusta, lai katrs, kas atrodas nāves tumsā savu grēku dēļ varētu saņemt pestīšanu. «Jo Dievs – raksta svētais Jānis – sūtīja Dēlu pasulē, lai Viņš pasauli nevis tiesātu, bet gan lai pasaule caur Viņu tiktu atpestīta»” – sacīja pāvests.

Svētais tēvs runāja arī par cilvēka lielo atbildību. Redzot Dieva bezgalīgo mīlestību, mums ir jāatzīstas, ka esam vāji un slimi, lai tiktu dziedināti. Šī garīgā dziedināšana ir vajadzīga katram no mums. Lai tā nestu augļus mūsu sirdī un dzīvē, vispirms ir jāatzīstas grēkos. Tikai tad saņemsim Dieva piedošanu, kas nāk no krusta. Pāvests norādīja uz regulāras grēksūdzes nozīmi ceļā uz ticības briedumu, jo atzīšanās grēkos palīdz mums audzināt savu sirdsapziņu. „Dažreiz cilvēks vairāk mīl tumsu nekā gaismu, jo ir pieradis pie saviem grēkiem. Taču tikai atveroties gaismai un pazemīgi atzīstot savus grēkus, atradīsim patieso mieru un patieso prieku. Tāpēc svarīgi regulāri iet pie grēksūdzes, sevišķi Lielā gavēņa laikā, lai saņemtu Dieva piedošanu un atgriešanās žēlastību” – uzsvēra Svētais tēvs.

Benedikts XVI pateicās ticīgajiem par lūgšanām sakarā ar viņa vārda dienu. Viņš atgādināja, ka 19. martā svinam svētā Jāzepa, universālās Baznīcas aizbildņa, svētkus. Pāvests novēlēja Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai savu apustulisko ceļojumu uz Meksiku un Kubu, kas sāksies piektdien, 23. martā.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Poļu valodā viņš vērsās pie Gņieznas sanāksmes dalībniekiem. Šis plašā mēroga pasākums notika Polijas vēsturiskajā galvaspilsētā. Pāvests vēlēja, lai tas palīdz Eiropai neaizmirst par savām kristīgajām saknēm un nepieciešamību veidot jaunu sabiedrību, kas balstītos uz evaņģēliskajām vērtībām. Gņieznas sanāksmes tēma „Eiropa un pilsonība. Kristiešu loma un telpa”. „Eiropas pilsoņu pienākums ir iedziļināties ne tikai politiskajās un ekonomiskajās realitātēs, bet arī atklāt kontinenta garīgo seju. Svarīga loma ir kristiešiem un tai vērtību sistēmai, kas rodama Kristus Evaņģēlijā,” vēstījumā pasākuma dalībniekiem raksta Benedikts XVI. Tikšanās garīgos augļus pāvests novēlēja svētā Jāzepa aizbildniecībai.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI atgādināja, ka svētdien Marseļā noslēdzās 6. Pasaules ūdens forums. Lai tajā pieņemtie lēmumi nodrošinātu visiem cilvēkiem iespēju izmantot šo dzīvībai svarīgo dabas resursu, vēlēja pāvests.

S. Krivteža / VR