Malta: tiks iedegta svētā Benedikta lāpa – miera un brālības simbols Eiropā
4. martā Maltas salā notiks svētā Benedikta lāpas tradicionālā iedegšanas ceremonija.
Svētās Mises laikā Vallettas katedrālē to iedegs Maltas arhibīskaps Pauls Kremona.
Klāt būs arī viesi no Itālijas – Montekassino abatijas abats Pjetro Vittorelli un
Spoleto-Norčas arhibīskaps Renato Bokkardo, kurš pārstāvēs svētā Benedikta dzimto
vietu. 14. martā lāpa tiks nogādāta Vatikānā, kur vispārējās audiences laikā to pasvētīs
pāvests Benedikts XVI, bet 20. martā tā ieradīsies Montekassīno abatijā.
Lāpas
pasvētīšanas sākumi ir meklējami 1964. gadā, kad pāvests Pāvils VI svēto Benediktu
pasludināja par Eiropas kontinenta debesīgo aizbildni. Sākumā lāpai tika dots nosaukums
Pro Europa una – „Par vienotu Eiropu”. Pēc Eiropas Savienības paplašināšanas
tā saucas „Svētā Benedikta lāpa”. Tā simbolizē brālību un mieru, kas ir balstīts uz
Evaņģēlija vērtībām, neraugoties uz politiskajām, ideoloģiskajām un reliģiskajām barjerām.
Pēc
lāpas iedegšanas, jaunu atlētu grupa ik gadus veic ceļojumu, nesot šo lāpu pa dažādām
Eiropas pilsētām. Aizvadītajos gados tā ir iedegta Berlīnē, Prāgā, Londonā, Romā,
Maskavā un Jeruzalemē. 2001. gadā lāpa ieradās Ņujorkā, lai nestu cerības vēsti pēc
11.septembra atentātiem. Pagājušajā gadā tā pirmoreiz savā vēsturē tika aizdedzināta
ekumeniska dievkalpojuma laikā Vestminsteras abatijā Londonā. „Svētā Benedikta lāpa
atgādina par mūsu kopējo eiropeisko un kristīgo mantojumu,” toreiz, uzrunājot klātesošos,
teica Montekassino abatijas abats Pjetro Vittorelli. Viņš piebilda, ka gadsimtu gaitā
kristīgā kultūra ir veidojusi Eiropas vēsturi un bijusi par gaismu vistumšākajos laikos.
Abats arī sacīja, ka šodien Eiropas Savienība pārstāv kopējo politisko, sociālo un
kultūras realitāti, kuru kopā satur un spēcina dažādas nacionālās identitātes. Svētā
Benedikta svētki palīdz atcerēties Eiropas kristīgos sākumus un labāk saprast to,
kā kristīgais pamats ir palīdzējis veidot Eiropas kultūru un sabiedrību pagātnē un
turpina veidot šodien.