Vienoti ar Kristu, esam aicināti nest cerību tur, kur valda naids un netaisnība

Ar Benedikta XVI vadīto vesperu dievkalpojumu Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā 25. janvāra vakarā noslēdzās Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. „Lūgšana par kristiešu vienotību ir nekas cits kā dalības ņemšana Dieva plāna attiecībā uz Baznīcu īstenošanā”, sacīja pāvests. Viņš uzsvēra, ka rūpes par šīs vienotības atkal atjaunošanu ir visu ticīgo uzdevums un atbildība. Šī gada pārdomu temats bija: „Mūs visus pārveidos mūsu Kunga Jēzus Kristus uzvara”. Homīlijā Svētais tēvs pievērsās pārveidošanās tematam, skaidroja, kā tā īstenojas mūsu dzīvē, un mudināja visus raudzīties nākotnē ar cerību.

Pārveidošanās nozīmi varam vislabāk saskatīt, aplūkojot apustuļa Pāvila atgriešanos. Pievēršoties notikumiem uz Damaskas ceļa, kur kristiešu vajātājs Sauls kļuva par dedzīgu Kristus apustuli, Benedikts XVI paskaidroja, ka cilvēka pārveidošanās nav ne garu iekšēju pārdomu, ne personīgu pūliņu rezultāts. Vispirms tas ir Dieva žēlastības auglis. Pārveidošanās, ko piedzīvoja sv. Pāvils, neaprobežojas tikai ar ētisko un intelektuālo plāksni. Tā nav tikai atgriešanās no ļaunajiem darbiem un netikumības pie tikumības vai savas izpratnes par lietām maiņa. Pāvests uzsvēra, ka drīzāk runa ir par radikālu savas būtnes atjaunotni. Šī pārveidošanās vairāk līdzinās īstai atdzimšanai. Tās pamats savukārt ir dalības ņemšana Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Bez tam pārveidošanās ir pakāpenisks etaps, tā ir līdzināšanās Kristum ceļš.

Benedikts XVI atgādināja, ka sv. Pāvila personīgā pieredze ļauj viņam ar pamatotu cerību gaidīt, ka šādu pārveidošanos piedzīvos visi Kristum ticīgie un visa cilvēce un radība. Tautu apustulis māca, ka patiesībā katrs cilvēks, caur kristību Kristus nāvē un augšāmcelšanā, ņem dalību Jēzus uzvarā. Šis mūsu pārveidošanās ceļš sākas jau šeit un tagad un sasniegs piepildījumu laiku beigās. Pirmajā vēstulē korintiešiem Pāvils runā par uzvaru pār nāvi un pauž pateicību tam, kurš šo uzvaru ir nopelnījis. “Arī mēs šovakar, svinot vesperes, gribam vienotām balsīm, prātiem un sirdīm dziedāt pateicības himnu par to, ko Dieva žēlastība paveica Tautu apustulī, un par brīnišķīgo pestīšanas plānu, ko Dievs Tēvs caur Kungu Jēzu Kristu īsteno mūsos”, sacīja Svētais tēvs. “Paceļot pie Dieva savu lūgšanu, varam būt droši, ka tiksim pārveidoti arī mēs un būsim līdzīgi Kristus attēlam”.

Benedikts XVI atgādināja, ka neraugoties uz šodien pastāvošo sašķeltību, mēs, kristieši, varam un mums pienākas raudzīties nākotnē ar cerību, jo Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos palīdz mums pārvarēt visu, kas neļauj dalīties dzīvības pilnībā ar Viņu un ar saviem līdzcilvēkiem. Ar savu augšāmcelšanos Kristus apliecināja, ka Dieva labestība gūst uzvaru pār ļaunumu un mīlestība ir pārāka pār nāvi. Grēks cilvēcei nodara lielu postu, taču Jēzus mūs pavada cīņa ar šo grēka iznīcinošo spēku. Vienoti ar Kristu, esam aicināti dalīties Viņa misijā, proti, nest cerību tur, kur valda netaisnība, naids un bezcerība. Pāvests uzsvēra, ka centieni pēc pilnīgas vienotības nav nekāds sekundārais uzdevums. Tie ir ļoti svarīgi visas cilvēces labumam. Mūsdienās bieži vien uzvaru saista ar tūlītējiem panākumiem. Taču kristīgā skatījumā uzvara ir garš pārveidošanās un augšanas labajā process. Tā nāk tad, kad to grib Dievs, nevis mēs, taču no mūsu puses vajadzīga dziļa ticība, pacietība un neatlaidība. Pacietīga kristiešu vienotības gaidīšana tomēr nenozīmē pasivitāti un roku nolaišanu. Mums jābūt gataviem katru mirkli atbildēt Kungam un visur, kur vien parādās iespēja, īstenot brālību un komūniju – sacīja Benedikts XVI.

Vesperu dievkalpojumā piedalījās Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidents, kard. Kurts Kohs, ekumēniskā patriarhāta pārstāvis metropolīts Gennadios, Kenterberijas arhibīskapa pārstāvis kanoniķis Ričardsons, viesi no Polijas un daudzi citi dažādu kristīgo konfesiju ticīgie.

J. Evertovskis / VR