Ticīgo savstarpējās vienotības pamats – viņu personīgā vienotība ar Jēzu

Misiju darba efektivitāte ir atkarīga no pašu kristiešu vienotības ar Kristu – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Svētais tēvs aicināja visus ticīgos lūgt Kungu, lai aizvien vairāk piederētu Viņam un spētu vairāk mīlēt citus cilvēkus. Viņš mudināja lūgties, lai mēs plaši atvērtu savas sirdis citiem un nevis tikai domātu par savām problēmām, kā arī lai saskatītu aizlūgšanas par citiem skaistumu. Katehēzes mācībā pāvests pievērsās Jēzus „priesteriskajai” lūgšanai. Savu ciešanu priekšvakarā Jēzus lūdzās par sevi un par saviem mācekļiem. Pāvests skaidroja, ko nozīmē būt „konsekrētam”, veltītam Dievam, un atgādināja, kāda ir Baznīcas galvenā misija.

Svētā Jāņa evaņģēlijā (sal. Jņ 17, 1-26) atrodam Jēzus „priesterisko” lūgšanu, kas ietver gan visu radīšanas un pestīšanas norisi, gan arī Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Atsaucoties uz Katoliskās Baznīcas katehismu, Benedikts XVI norādīja, ka šī lūgšana ir cieši saistīta ar Kristus upuri, Viņa pashu jeb došanos pie Tēva un sevis pilnīgo veltīšanos Tēvam (sal. KBK 2747). Jēzus, būdams Augstais priesteris, lūdzas par sevi, saviem apustuļiem, par visiem, kuri Viņam ticēs, un par Baznīcu visos laikos.

Benedikts XVI skaidroja, ka no šīs lūgšanas izrietošais pirmais elements ir gatavība izpildīt Debesu Tēva gribu. „Tēvs, stunda ir pienākusi, pagodini savu Dēlu, lai Dēls pagodina Tēvu”, lasām Jāņa evaņģēlijā (17, 1). Tas ir vairāk nekā lūgums – sacīja pāvests. Tas ir apliecinājums, ka Jēzus ir pilnībā gatavs brīvi piepildīt Tēva plānu, atdodot sevi nāvei pie krusta. Šī atdeve ir visaugstākais mīlestības akts. Tieši mīlestība ir īstā godība, dievišķā godība. Otrais elements ir aizlūgums. Jēzus lūdzas par saviem mācekļiem. „Es Tavu vārdu atklāju cilvēkiem, ko Tu man no pasaules devi. Viņi bija Tavi, un Tu devi tos man, un viņi turēja Tavus vārdu” (Jņ 17, 6). Dieva vārda atklāšana norāda uz jaunu klātbūtni. Tie nav tikai vārdi. Pats Jēzus, kurš ir īsts Dievs, ir reāli klātesošs cilvēku vidū. Svētais tēvs piebilda, ka šī vārda atklāšana piepildījās Logosa iemiesošanās notikumā. Dievs ieradās mūsu vidū. Taču šīs klātbūtnes vainagojums ir Kristus upuris, Viņa nāve un augšāmcelšanās.

Jēzus „priesteriskās” lūgšanas centrālais elements ir „svētīšanas” jeb „konsekrācijas” prasība – norādīja pāvests. Lūdzoties par saviem mācekļiem, Jēzus sacīja: „Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules. Svētī viņus patiesībā! Tavi vārdi ir patiesība” (Jņ 17, 16-17). Ko šajā gadījumā nozīmē jēdziens „svētīt”? Benedikts XVI paskaidroja, ka termins „svētīts”, „konsekrēts” jeb „svēts” norāda uz pilnīgu piederību Dievam. Cilvēks, kurš tiek „konsekrēts”, no vienas puses, tiek nošķirts no pasaules, no otras puses – pilnībā veltīts Dievam. Šie divi aspekti ietver sevī trešo, proti, būt sūtītam misijā. Kopš brīža, kad cilvēks tiek veltīts Dievam, viņš vairs nedzīvo sev, bet citiem. Māceklim līdz ar to tiek uzticēts misiju uzdevums.

Benedikts XVI norādīja, ka trešais Jēzus „priesteriskās” lūgšanas elements ir lūgšana par visiem ticīgajiem, par visiem līdz pat laika beigām. „Bet ne par viņiem vien es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem ticēs man” (Jņ 17, 20). Pāvests atgādināja, ka tādā veidā Kristus lūdzas par Baznīcu visos laikos, tai skaitā arī par katru no mums. Viņš uzsvēra, ka šīs lūgšanas galvenais elements ir visu ticīgo vienotība. Lai tā īstenotos, kristiešiem jādzīvo dziļā vienotībā ar pašu Kristu. No šīs saiknes būs atkarīga Baznīcas misiju darba efektivitāte. Baznīcas turpina paša Kristus misiju. Tās uzdevums ir tuvināt cilvēku Dievam, palīdzēt viņam atrast arī pašam sevi, atbrīvoties no grēka un panākt, lai pasaule, kurā dzīvojam atkal kļūtu par Dieva pasauli. Pāvests aicināja ticīgos lasīt un pārdomāt Jēzus „priesterisko” lūgšanu. Svētais tēvs aicināja lūgties, lai mēs labāk saprastu, kāds ir Dieva plāns attiecībā uz mūsu dzīvi un lai Viņš mūs „svētī”.

Pēc katehēzes Benedikts XVI uzrunāja atsevišķas svētceļnieku grupas. Viņu vidū bija Ekumeniskās skolas studenti no Šveices. Poļu valodā pāvests atgādināja, ka šodien Baznīca svin svētā Pāvila atgriešanās svētkus un noslēdzas Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Tautu apustuļa atgriešanās pie Damaskas liecina par to, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Tikai Dievs ir noteicējs pār cilvēku, viņa dzīvi un visas Baznīcas likteni. Svētais tēvs aicināja lūgties par ticīgo vienotību un uzsvēra, ka, lai tā īstenotos, katram no mums jāiet pa atgriešanās ceļu un jābūt uzticīgiem Dieva mīlestībai un Viņa patiesībai.

J. Evertovskis / VR