„Tikai tas, kurš personīgi pazīst Dievu, var vest pie Viņa citus. Tikai tas, kurš
ved cilvēkus pie Dieva, vada viņus pa dzīvības ceļu”, sacīja Benedikts XVI, skaidrojot,
kas bija Austrumu Gudrie, un norādot uz bīskapu misijas galvenajām raksturiezīmēm.
Kunga parādīšanās jeb Epifānijas svētkos pāvests Svētā Pētera bazilikā vadīja Euharistijas
svinības. To laikā divus priesterus konsekrēja par bīskapiem. Atgādinām, ka šajā pašā
datumā 1996. gadā Jānis Pāvils II Ordinācijas sakramenta pilnību dāvāja arī diviem
latviešiem, nu jau emeritētajiem Liepājas un Jelgavas diecēzes vadītājiem, Ārvaldim
Andrejam Brumanim un Antonam Justam. Šodien Benedikts XVI uzsvēra, ka nemierīgā sirds
ir tāda sirds, kas neapmierinās ne ar ko mazāku par pašu Dievu. Tā ir sirds, kas kļūst
par mīlošu sirdi. Nekādas apreibinošās vielas nespēj cilvēka sirdi atbrīvot no šī
nemiera. Tā vienmēr turpina ilgoties pēc Dieva. Pāvests norādīja, ka ceļu pie Dieva
rāda mums radītā pasaule un Svētie Raksti. Dievu atklājam ar prātu un ticību.
Runājot
par Epifānijas svētku nozīmi, Svētais tēvs atgādināja, ka tie ir gaismas svētki. Pasaulē
ieradās Kristus, kurš ir patiesā Gaisma, un kurš apgaismo cilvēkus. Viņš kļuva cilvēks,
lai mēs kļūtu par Dieva bērniem. Trīs Austrumu Gudro ceļš uz Betlēmi iezīmē visas
cilvēces svētceļojuma pie Dieva sākumu – norādīja Benedikts XVI. Kas bija šie gudrie?
– jautāja pāvests. Viņi bija zinātnieki, kuri tomēr neapmierinājās ar to, ko jau zināja.
Viņiem nepietika ar to, ka zināja daudz. Viņi gribēja izzināt vēl vairāk un dziļāk,
gribēja atklāt dziļāko patiesību par cilvēku. Austrumu Gudro sirds bija nemierīga.
Viņiem nepietika tikai ar šķietamo, acīmredzamo un ierasto. Viņi tiecās iepazīt iespējams
iepriekš dzirdēto apsolījumu (sal. Sk 24, 17) un meklēja Dievu. Tie bija modri cilvēki,
spējīgi saskatīt Dieva zīmes, drosmīgi un reizē pazemīgi, ietekmīgi un gudri. Benedikts
XVI uzsvēra, ka viņus interesēja patiesība, nevis cilvēku spriedumi. Tāpēc bija gatavi
doties garajā smagajā ceļā.
“Dārgie draugi, kā lai tajā visā nesaskatām dažas
būtiskas bīskapa kalpojuma iezīmes?” – jautāja Svētais tēvs. “Arī bīskapam jābūt cilvēkam
ar nemierīgu sirdi, tādam, kurš neapmierinās ar ierastajām šīs pasaules lietām, bet
seko savas sirds nemieram, kas liek viņam aizvien vairāk iekšēji tuvoties Dievam,
meklēt Viņa vaigu, iepazīt Viņu aizvien labāk, lai varētu Viņu aizvien vairāk mīlēt”.
Pāvests piebilda, ka arī bīskapam jābūt nomodā, pazemīgam, drosmīgam, tādam, kurš
nebaidās no tā, ko domā cilvēki, bet rīkojas saskaņā ar nemainīgo patiesību. Viņam
jābūt spējīgam iet pa priekšu un rādīt ceļu. Bīskapa uzdevums ir sludināt Kristus
Evaņģēliju, iet pa priekšu savam ganāmpulkam un to vadīt, būt par svētā ticības mantojuma
uzticīgu glabātāju, būt žēlsirdīgam un mīlošam, kā arī būt nenogurstošam lūgšanas
cilvēkam. Svētais tēvs paskaidroja, ka nemitīgi lūgties nozīmē nekad nezaudēt saikni
ar Dievu, ļaut, lai Viņš aizskar sirdi un piepilda ar savu gaismu.
Runājot
par sirds nemieru, Benedikts XVI uzsvēra, ka to nevar kliedēt itin nekādas pat visstiprākās
apreibinošās vielas. No vienas puses, cilvēks vienmēr ilgojas pēc Dieva, no otras
– arī Dieva sirds ir nemierīga, arī Viņš nemitīgi mūs gaida un meklē. Tieši tādēļ
Dievs izvēlējās doties pie mums, ejot cauri Betlēmei, Kalvārijai, Jeruzalemei un Galilejai,
līdz pat pasaules robežām. Apustuļu uzdevums ir atbildēt šim Dieva nemieram un atklāt
Viņu visiem cilvēkiem. Noslēgumā pāvests atgādināja, ka Dievs atklājas mums radītajā
pasaulē un Svētajos Rakstos. Austrumu Gudrie sekoja zvaigznei. Radītāja pēdas ļāva
viņiem atrast Dievu. Tomēr ar to vien nepietiek. Galīgais ceļa rādītājs ir paša Dieva
Vārds, kas izteikts Svētajos Rakstos. Radītā pasaule un Svētie Raksti, prāts un ticība
ir divi nešķirami elementi, kas ved mūs pie dzīvā Dieva. Austrumu Gudrie vadījās pēc
zvaigznes. Kas tā īsti bija, par to zinātnieki diskutē vēl šodien. Taču patiesā zvaigzne,
pēc kuras varam mēs vadīties, ir pats Kristus. Varētu teikt, ka Viņš ir „Dieva mīlestības
izvirdums”. Arī Austrumu Gudrie un vēlāk visu laiku svētie kļuva par zvaigznēm, kas
rāda citiem ceļu pie Dieva. Saskarsme ar Dieva Vārdu izraisīja viņos „gaismas eksploziju”,
kā rezultātā Dieva spožums var apgaismot šo pasauli un rādīt mums ceļu – sacīja Benedikts
XVI.