Vispārējā audience: Kristiešu uzdevums – būt priecīgiem Evaņģēlija gaismas nesējiem
Kristus grib, lai mēs savas sirdis atvērtu Viņa Evaņģēlija gaismai un izstarotu šo
gaismu citiem cilvēkiem. Viņš grib, lai mēs kļūtu par gaismu pasaulei – sacīja Benedikts
XVI, uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus. Tā kā vēl dzīvojam Ziemassvētku liturģiskajā
laikā, katehēzes mācībā pāvests pievērsās diviem būtiskiem Kristus dzimšanas noslēpuma
aspektiem – prieka un gaismas tematam. Viņš uzsvēra, ka Dieva Dēla cilvēktapšana ir
vienreizējs un grandiozs notikums, kas izraisa mūsos prieku un aicina mūs kļūt par
gaismu.
Tātad pirmais Ziemassvētku aspekts ir prieks. Benedikts XVI jautāja,
kāds īsti ir šī prieka avots? No kurienes tas rodas? Tā avots ir sirds izbrīna, Jēzus
Bērna kontemplācija. Redzot, ka Dievs mums ir līdzās, gādā un darbojas mūsu dzīvē,
sirdī rodas apbrīna un prieks. Mēs apzināmies, ka šajā mazā Bērna vaigā atspoguļojas
paša Dieva attēls. Ziemassvētki izraisa prieku, jo Dievs, kurš ir visaugstākais labums,
dzīvība un patiesība, kļūst mums tuvs. Viņš ienāk mūsu vidū. Tas ir laiks, kad debesis
satiekas ar zemi. Mazajā Jēzus Bērnā satiekas Dieva mūžīgums, spēks, svētums, dzīvība
un prieks ar mūsu vājumu, grēku, ciešanām un nāvi. Dievs noliecas pār cilvēku, lai
ieceltu viņu savas valstības godībā.
Pāvests norādīja, ka runājot par Ziemassvētkiem,
var runāt par „brīnišķīgu apmaiņu” starp Dievu un cilvēku. Dieva Dēls kļuva cilvēks,
lai cilvēks kļūtu Dievs – savā laikā sacīja sv. Lionas Irenejs, sv. Atanāzijs un citi
Baznīcas tēvi. Šajā sakarā Benedikts XVI skaidroja: “Pirmkārt, šī brīnišķīgā apmaiņa
notiek pašā Kristū, Viņa cilvēciskajā dabā. Dieva Vārds pieņēma cilvēka dabu, Viņš
kļuva cilvēks, bet apmaiņā, cilvēku apveltīja ar dievišķu cieņu. Otrkārt, šī apmaiņa
pastāv tanī, ka mēs reāli kļūstam par dievišķās dabas līdzdalībniekiem”.
Svētais
tēvs uzsvēra, ka Kristus dzimšanas noslēpumā atklājas cilvēka lielā cieņa, proti tas,
ka viņš ir Dieva bērns. Tādā veidā negaidīti īstenojas cilvēka senais sapnis būt kā
Dievam. Tas īstenojas nevis pateicoties paša cilvēka lielumam, bet pateicoties Dieva
pazemībai, kurš nokāpj no sava godības troņa, nāk viņam pretī un paceļ viņu savos
augstumos. Šeit vietā ir Vatikāna II koncila vārdi par to, ka cilvēka noslēpums atklājas
tikai iemiesotā Vārda noslēpumā (sal. GS 22). Patiesību par cilvēku varam atklāt vienīgi
Kristū. Benedikts XVI piebilda, ka šī brīnišķīgā apmaiņa reālā veidā parādās Euharistijā.
Otrais Ziemassvētku aspekts ir gaisma. Kristus ar savu atnākšanu izgaismo
pasaules tumsu. Pateicoties Dieva Dēla cilvēktapšanai, cilvēkos atspīd Tēva godības
spožums. Šodien, Kristus gaismas apņemti, esam aicināti ļaut, lai Dievs apgaismo mūsu
prātu un sirdi. Tuvojoties Kunga parādīšanās svētkiem, ko Baznīca svin 6. janvārī,
esam aicināti apzināties arī savu atbildību pasaules priekšā. Tā kā esam kristieši,
mums jābūt par gaismu pasaulei. Pāvests uzsvēra, ka Evaņģēlijs ir gaisma, ko nevar
apslēpt. Mums to jāņem vērā savā ikdienas dzīvē, tas ir, jāatzīst lielā cieņa, ar
kādu Dievs mūs apveltījis, jādzīvo saskaņā ar šo cieņu un jābūt par Evaņģēlija lieciniekiem.
Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI īpašus vārdus veltīja
ministrantiem no Asti diecēzes. Svētais tēvs atgādināja, ka kalpošana pie altāra ir
ļoti svarīga, un mudināja viņus veikt to ar lielu mīlestību un nesavtīgu sevis atdevi.
Šī kalpošana dod iespēju būt sevišķi tuviem Kungam un ļauj veidot ar Viņu patiesu
un dziļu draudzību.