"Te Deum" – pāvesta pateicība par aizejošo gadu

„Vēl viens gads tuvojas noslēgumam, kamēr gaidām jau jauno – gaidām ar tām pašām vēlmēm, ilgām un cerībām, ar kādām gribam sagaidīt katru gadu,” teica pāvests Vecgada vakarā, svinot Vesperes svētā Pētera bazilikā. Kopā ar kardināliem, bīskapiem, priesteriem un ticīgajiem lajiem viņš pateicās Dievam par šo gadu, tā noslēgumā dziedot himnu Te Deum.

Uzrunājot klātesošos, kuru vidū bija arī Romas pilsētas mērs, pāvests jautāja: „Kādu jēgu varam piešķirt mūsu dienām, jo īpaši, mūsu pūliņu un ciešanu dienām?” Tas ir jautājums, kas skar katru sirdi un katru paaudzi visā vēstures gaitā. „Taču šim jautājumam ir atbilde,” teica pāvests. „Tā ir uzrakstīta uz Bērna Vaiga, kurš pirms 2000 gadiem piedzima Betlēmē un kurš šodien ir Dzīvs, kurš uz visiem laikiem piecēlās no nāves.

Pāvests piebilda, ka cilvēces audeklā, ko plosa tik daudzas netaisnības, ļaunums un vardarbība, kā pārsteidzošs, priecīgs un atbrīvojošs jaunums ienāk Kristus Pestītājs, kurš savas iemiesošanās un piedzimšanas noslēpumā mums liek pārdomāt par Dieva labestību un maigumu. Mūžīgais Dievs ir ienācis mūsu vēsturē un vienreizējā veidā paliek klātesošs Jēzus, sava Dēla personā, kurš ir tapis cilvēks, un atnācis uz zemes, lai radikāli atjaunotu cilvēci un atbrīvotu to no grēka un nāves, lai cilvēku paceltu Dieva bērna cieņas augstumos. Ziemassvētki atgādina ne tikai par šīs patiesības vēsturisko piepildījumu, kas uz mums attiecas pavisam tieši, bet, arī mistiskā un reālā veidā to dāvā mums no jauna.

Pāvests atgādināja, ka Baznīca dzīvo no šī noslēpuma un vēlas to sludināt ar atjaunotu garīgo vitalitāti. Ticības sludināšana ir prioritārs pastorālais uzdevums arī Romas diecēzei. Pāvests aicināja piešķirt pirmo vietu patiesībai, veidot vienojošas attiecības starp ticību un prātu, jo tie ir kā divi spārni, kuros paceļas cilvēka gars. Benedikts XVI mudināja arī veikt kristietības dialogu ar mūsdienu kultūru, atklāt ticības skaistumu un aktualitāti ne tikai uz kādu dzīves brīdi, bet kā nemitīgu orientieri – arī visvienkāršākajos lēmumos. Pāvests piebilda, ka runa ir par ticības atdzīvināšanu, lai piešķirtu pamatu jaunai cilvēcībai, kas spēj būt aktīva sabiedrībā un celt kultūru.

Benedikts XVI pievērsās arī vecāku lomai, sakot, ka viņi ir pirmie savu bērnu izglītotāji. Tāpēc viņš aicināja atbalstīt ģimenes viņu misijā, izmantojot dažādas nepieciešamās iniciatīvas.

Gada noslēgumā Romas bīskaps aicināja pievērst skatienu Dievam, lai pateiktos Viņam par visiem Viņa labumiem. „Dievs ir tas, kuram ir jānoslēdz mūsu pēdējā stunda, pēdējā laika un vēstures stunda,” sacīja Benedikts XVI, atgādinot, ka to aizmirst, nozīmētu krist tukšumā un dzīvot bez jēgas. „Tāpēc Baznīca no mūsu lūpām liek skanēt Te Deum. Ar patiecības pilnu dvēseli spersim pāri slieksnim nākamajā, 2012. gadā, vienmēr atceroties, ka Kungs ir nomodā pār mums un mūs sargā!” teica pāvests. Viņš novēlēja Dievam visu pasauli, ieliekot Viņa rokās ne tikai visas šīs pasaules nelaimes, bet uzticot viņam arī cerību par labāku nākotni.

I. Šteinerte/VR