Vispārējā audience: Ģimene – lūgšanas skola

„Dārgie brāļi un māsas, Ziemassvētku noslēpuma gaismā aicinu jūs atklāt lūgšanas nozīmi Svētās Ģimenes dzīvē”, sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Pāvila VI zālē sapulcējušos vispārējās audiences dalībniekus. Katehēzes mācībā pāvests atgādināja, ka Nācaretes ģimene ir izcila lūgšanas skola, kurā varam mācīties ieklausīties, meditēt un iepazīt Dieva Dēla cilvēktapšanas noslēpuma dziļāko jēgu. Šajā kontekstā Svētais tēvs uzsvēra, ka katra kristīgā ģimene ir pirmā lūgšanas skola, kurā bērni, pateicoties savu vecāku padomam un dzīves paraugam, mācās iepazīt Dievu. Tieši ģimenē bērns atklāj kopīgās lūgšanas skaistumu. Vispārējās audiences laikā Benedikts XVI parādīja, ko nozīmē būt īstiem kristiešiem, un uzsvēra, ka attiecības ar Dievu pārveido arī mūsu savstarpējās attiecības.

Atsaucoties uz sava priekšgājēja Pāvila VI uzrunu viņa vizītes laikā Nācaretē, Benedikts XVI vispirms atgādināja par klusuma lielo nozīmi mūsdienās. Svētā Ģimene palīdz mums apzināties, cik tas ir svarīgs, ja gribam būt patiesi Kristus mācekļi. Laikā, kad visapkārt plosās trokšņi un visi kaut kur skrien, klusumam ir ārkārtīgi svarīga loma mūsu dzīvē un garīgajā izaugsmē.

Katehēzes mācībā pāvests pievērsās vairākiem Lūkasa evaņģēlija fragmentiem – stāstam par Jēzus upurēšanu templī (sal. Lk 2, 22), par to, kā Marija glabāja visas lietas savā sirdī (sal. Lk 2, 19), kā arī Svētās Ģimenes svētceļojumam uz Jeruzalemi, kad Jēzum bija 12 gadi (sal. Lk 2, 41-42). Šie un citi fragmenti atklāj dažas nozīmīgas pamācības par lūgšanu. Ievērojot jūdu likumus, Jāzeps un Marija drīz pēc Jēzus dzimšanas ierodas Jeruzalemes templī, lai veltītu Viņu Dievam, un upurētu upurdāvanu. Pāvests norādīja, ka tas bija ticības svētceļojums, lūgšanas un satikšanās ar Kungu simbols. Marija un Jāzeps rāda mums lūgšanas piemēru.

Īsi pirms šīs epizodes evaņģēlists Lūkass raksta: „Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama tos savā sirdī” (Lk 2, 19). Lūkass mums atklāj Marijas sirds noslēpumus, viņas iekšējo pasauli, parāda viņas cerību un neierobežoto paklausību, kā arī brīvprātīgo ciešo saikni ar Kristu. Tas ir Svētā Gara auglis – piebilda Benedikts XVI. Marija, kura glabā dziļi savā sirdī un prātā visu, kas tika teikts par Jēzu, kā arī vēlāk paša Jēzus vārdus un darbus, tādējādi aizvien labāk iepazīstot Kristu, ir katra ticīgā paraugs.

Pirmais, kurš no viņas mācījās, bija svētais Jāzeps. Pateicoties Marijai, Jēzus audžutēvam veidojās jaunas, daudz dziļākas, attiecības ar Dievu. Viņš pilnībā pieņēma Dievu savā dzīvē, izpildīja Viņa gribu un kļuva par Viņa pestīšanas plāna līdzdalībnieku. Jāzeps atdeva sevi Marijai un Jēzum, tādējādi pilnībā īstenojot saņemto aicinājumu. Pāvests piebilda, ka Evaņģēlijos netiek minēts neviens Jāzepa teiktais vārds. Tātad, viņa klātbūtne ir klusa, taču uzticīga un darbīga. Viņš noteikti mācīja Bērnu Jēzu lūgties, veda sev līdzi uz sinagogu, kā arī vadīja ikdienas lūgšanas savā ģimenē. Tādā veidā Jēzus no viņa mācījās harmoniski savienot lūgšanu un darbu – sacīja Benedikts XVI.

Evaņģēlists Lūkass stāsta, ka Svētā Ģimene katru gadu gāja no Nācaretes uz Jeruzalemi, lai piedalītos Pashas svētkos. Tātad viņi lūdzās ne tikai vienatnē savā ģimenē, bet arī kopā ar citiem saviem ticības brāļiem – norādīja Benedikts XVI. Kad Jēzus bija 12 gadus vecs, šāda svētceļojuma laikā, Viņš atdalījās no saviem vecākiem un pārējiem grupas biedriem. Tieši šī notikuma sakarā, Evaņģēlijā parādās pirmie Jēzus vārdi: „Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” (Lk 2, 49). Pāvests paskaidroja, ka šī rīcība un atbilde nenozīmē nepaklausību, bet atklāj, kurš ir Viņa īstais tēvs. Tieši „Tēvs” ir atslēgas vārds, lai saprastu Dieva Dēla noslēpumu un arī mūsu kā kristiešu aicinājumu būt par Dieva bērniem. Tā kā mēs esam debesu Tēva bērni, tad esam aicināti uz lūgšanu, uz ciešām draudzības attiecībām ar Dievu. Vēlāk Jēzus mācīs saviem mācekļiem, lai lūdzoties viņi sacītu „Tēvs…” Taču kādā veidā gan viņi, gan arī mēs esam aicināti „izrunāt” šo vārdu? “Protams, nesakiet to tikai ar vārdiem, bet „sakiet” ar savu dzīvi” – mudināja Benedikts XVI. “Iemācieties aizvien vairāk izteikt šo vārdu „Tēvs” ar savu dzīvi, ar savu eksistenci. Tieši tad jūs būsiet patiesi „dēli Dēlā”, īsti kristieši”.

Pāvests norādīja, ka kopš tās dienas, lūgšanas atmosfēra Svētajā Ģimenē kļuva vēl dziļāka un piesātināta. Tādējādi šī ģimene ir paraugs arī mums. Esam aicināti sekot Marijas un Jāzepa piemēram, jo ciešās draudzīgās attiecības ar Dievu pārveido mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem. Svētā ģimene ir „mājas Baznīcas ikona”. Ģimene ir mājas Baznīca, aicināta būt par pirmo lūgšanas skolu. Ja runājam par patiesi kristīgu audzināšanu, tad nekādā ziņā nevaram izlaist lūgšanas pieredzi. Ja bērns neiemācīsies lūgties savā ģimenē, tad vēlāk būs ļoti grūti aizpildīt šo tukšumu – uzsvēra Benedikts XVI.

J. Evertovskis / VR