Betlēmes "silīte" Svētā Pētera laukumā – veltījums Jaunavai Marijai

Jau trīsdesmito gadu pēc kārtas daudzus Romas iedzīvotājus un viesus priecē Svētā Pētera laukumā iekārtotais Ziemassvētku notikuma atveidojums, jeb „Betlēmes silīte”. Šogad tās arhitektoniskais veidojums ir īpašs veltījums Jaunavai Marijai. Iedvesma ir gūta no pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas, kurš bija dedzīgs Jaunavas Marijas godinātājs un idejas autors „silītes” iekārtošanai laukumā iepretim svētā Pētera bazilikai.

Jāņa Pāvila II ģerbonis bija veltījums kristietības centrālajam noslēpumam – cilvēku pestīšanai. Tajā bija redzams krusts ar lielo M, jeb Marijas vārda sākuma burtu. Pāvesta godbijība pret Kristus Māti bija izteikta arī viņa dzīves un pontifikāta moto „Totus tuus” – „Viss tavs”, kurā viņš pilnībā novēlēja sevi Marijai.

Kristus dzimšanas skats, ko redzam Svētā Pētera laukumā, ir veidots tradicionālajā ikonogrāfiskajā žanrā, kurā atspoguļots Betlēmes notikums. „Silītes” arhitektūras elementi attēlo tipisku dabas un ikdienas dzīves skatu senajā Palestīnā. Pa labi no galvenā skata – alā iekārtotas lopu kūtiņas, kurā piedzima Jēzus, šogad redzam kādas ģimenes māju. Tās priekšpusē divas sieviešu figūras atgādina Jaunās Derības fragmentu par Marijas tikšanos ar māsīcu Elizabeti, kuru apceram arī vienā no Rožukroņa noslēpumiem un dziedam brīnišķīgajā Magnificat himnā. Evaņģēlists Lūka šo apmeklējuma epizodi apraksta šādi: „Un notika, ka Elizabetei Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis! Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? … Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko tas Kungs tev sacījis.” (Lk 1, 41-45).

Latīņu valodā Ziemassvētkus apzīmē ar vārdu natalis. Tam ir divkārša nozīme – „piedzimšana pasaulei” un „piedzimšana mūžībai”. Par Dies natalis senie Romas kristieši sauca dienu, kurā cilvēks nomira, reizē piedzimstot mūžīgajai dzīvei. Kardināls Karlo Marija Martini šai sakarā rakstīja: „Ziemassvētki jau lūkojas pretim Lieldienām – Kristus dzimšanas skatā var vērot dažus netiešus norādījumus uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos, ko ir uztvēruši arī senie Baznīcas tēvi. Tā, piemēram, par krusta koku atgādina koka silīte, kurā guļ Bērns Jēzus. Jēriņi, ko Ziemassvētku naktī Bērnam Jēzum atnesuši ganiņi, atgādina par Lieldienu upura jēru. Pat Mātes tēlā, kura noliekusies pār savu jaundzimušo Bērniņu, jau saskatām to Mātes tēlu, kas savās rokās tur mirušā Dēla miesas, kuras noņemtas no krusta.

Pa kreisi no centrālā Ziemassvētku skata, šogad redzam jūdu templi ar altāri tā vidū un vairākām Svēto Rakstu grāmatām. Ap altāri novietotas dažas cilvēku figūras. Šis jūdu svētnīcas skats atgādina citu Jaunās Derības epizodi – Jēzus upurēšanu, kur vecais pravietis Simeons paredzēja Marijas sāpes par sava Dēla nāvi. Tas pats evaņģēlists Lūka raksta: „Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraelī un par zīmi, kam pretī runās. Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.” (Lk 2, 34-35).

Visu Betlēmes ainu atdzīvina jau ierastās, iepriekšējos gados skatītās figūras, lai arī vairākas no tām ik gadus tiek tērptas citos apģērbos un ikreiz pilda atšķirīgu lomu. Dažas no figūrām ir saglabājušās kopš 1842. gada, kad svētais Vincents no Paulas tās pirmoreiz izmantoja, veidojot Ziemassvētku „silīti” Romas svētā Andreja – Sant’Andrea della Valle bazilikā. Pārējās, līdz mūsdienām nonākušās figūras, tika izveidotas vēlāko gadu gaitā.

Ziemassvētku skatu svētā Pētera laukumā papildina lielā, izpušķotā egle. Šogad tā ir atvesta no Ukrainas, no Karpatu Rutēnijas. Kā 16. decembra vakarā, egles svinīgās iedegšanas ceremonijā, pieminēja viens no ukraiņu bīskapiem, koks ir nocirsts apmēram 5 kilometru attālumā no vietas, kur izlietas komunistu nogalinātā Teodora Romžas asinis. Tātad, zināmā veidā, tas ir bijis liecinieks šī grieķu-katoļu bīskapa moceklībai. 2001. gada 27. jūnijā, pāvests Jānis Pāvils II savas vizītes laikā Ukrainā, Teodoru Romžu pasludināja par svētīgu.

Gan Ziemassvētku egles uzstādīšanu, gan Betlēmes izveidošanu Romas svētā Pētera laukumā ik gadus veic Vatikāna valsts tehniskie darbinieki.

I. Šteinerte