Roma: H. Ibsena drāmas "Heda Gablere" izrāde

„Kā pietrūka Hedai Gablerei? Nekā, izņemot visbūtiskāko…,” šādi īsumā var raksturot Henrika Ibsena drāmas „Heda Gablere” saturu. Luga, kas savulaik ir bijusi iestudēta daudzos pasaules teātros, tai skaitā slavenajā Ņujorkas Brodvejā, šais nedēļās tiek izrādīta vienā no Romas teātriem – uz kultūras apvienības Come in uno specchio („It kā spogulī”) skatuves. Teātris atrodas tūristu iecienītajā senlaicīgajā Trastevere rajonā. Šeit, pēc privātas iniciatīvas iekārtotā nelielā, mājīgā telpā, uz kuru ved dārziņš ar augļu pārpilniem apelsīnu kokiem, ievērojamā norvēģu dramaturga darbs veselus 120 gadus pēc tā pirmizrādes Vācijā, joprojām saista skatītāju, šoreiz Romas teātra mīļotāju uzmanību.

Izrādes režisors ir Rozario Tronnolone, kurš Itālijā ir pazīstams arī kā viena no Vatikāna radio balsīm. Radio viņš darbojas raidījumā Orizzonti Cristiani – „Kristīgie apvāršņi,” kur vada literatūras un kino kritikas raidījumus. Savukārt, dažādos Romas teātros Rozario Tronnolones režijā ir uzvesti Dīrenmata „Vecās kundzes vizīte”, Čehova „Kaija”, Jonesko „Karalis mirst”, Allena „Vīri un sievas”, Goldmana „Lauva ziemā” un citi iestudējumi.

Ibsena „Heda Gablere” – drāma, kuras centrā ir kādas materiāli nodrošinātas norvēģu sievietes sarežģītā iekšējā pasaule, laika gaitā ir izpelnījusies visdažādākās interpretācijas – sākot no marksistu buržuāziskās sabiedrības kritikas un beidzot ar tiem, kas Hedas personību vēlējušies aplūkot no Freida psihoanalītikas viedokļa. Šoreiz, kristīgā režisora Rozario Tronnolones un itāļu aktieru kolektīva sniegumā, šķiet, īpaši akcentēta ir mīlestības, precīzāk, tās trūkuma dimensija.

Heda Gablere ir nesen apprecējusies, gaida savu pirmdzimto, taču viņa nemīl – nemīl ne vīru, ar kuru tikko atgriezusies no medusmēneša ceļojuma pa Eiropu, ne bērniņu, ko nes savā klēpī. Šo mīlestību nevairo arī Hedai veltītā pielūdzēju – advokāta Braka un Ejlerta Lēvborga uzmanība. Tā vietā, lai mīlētu, aktrises Mirjamas Speras lieliski atveidotā Heda izraisa ciešanas citiem. Viņas apzinātā rīcība ved nāvē arī Ejlertu, kas sev par nelaimi, Hedu nekad nav pārstājis mīlēt. Neredzot jēgu dzīvei, izrādes beigās Heda nogalina pati sevi. Viņai nekā nav trūcis, izņemot pašu būtiskāko… .

Līdz ar galvenās lomas tēlotāju Mirjamu Speru, izrādē darbojas arī aktieri Marčello Donati, kurš atveido Ejlerta Lēvborga lomu, Alessandro Pala, kam piešķirta Hedas vīra Jurgena Tesmana loma, Patrīcija Pecca un Paola Sebastiani, kuras iejutušās Hedas bijušās skolasbiedrenes Tejas Elvstedas un Tesmana tantes Jūlijas lomās, kā arī sicīlietis, Katānijas teātra skolas absolvents Franko Šakka – iznesīgais un pašpārliecinātais advokāts Braks, kurš 7. decembra izrādes beigās izpelnījās visskaļākos skatītāju aplausus.

Atzinību saņēma arī skatuves noformētāja Serena Klementini, kas uzticīgi atveidojusi XIX gadsimta beigu norvēģu turīgo pilsētnieku dzīvokļa interjeru, kura sienās norisinās visa izrādes darbība, kā arī kostīmu māksliniece Loredana Kampus.

Izrādi noskatījās I. Šteinerte