Meksika: izpētīts Gvadalupes Dievmātes attēls ar NASA zinātniskajām tehnoloģijām
Nesen izpētot Gvadalupes Dievmātes attēlu, izmantojot ASV Nacionālās aeronautikas
un kosmosa administrācijas NASA zinātniskās tehnoloģijas, ir atklāta virkne pārsteidzošu
faktu. Vispirms, oftalmoloģiskās Marijas acu studijas ir atklājušas, ka tuvinot gaismu
acīm, to zīlītes samazinās, bet attālinot, paliek lielākas – gluži tāpat, kā tas notiek
ar cilvēka acīm. Otrkārt, paša attēla temperatūra ir 36,6 grādi – tāda pati, kas raksturīga
veselam cilvēka ķermenim. Treškārt, novietojot stetoskopu zem Marijas jostas, var
dzirdēt 115 sirdspukstus minūtē. Tik ātri parasti pukst bērna sirds, tam atrodoties
mātes klēpī.
NASA pētījumi apliecina arī, ka materiāli, kas izmantoti gleznā,
nepieder nevienam uz zemeslodes sastopamajiem elementiem. Pie tam, ar lāzera stara
palīdzību ir saskatīts, ka auduma krāsas līgojas, nepieskaroties pašam audumam. Zvaigznes,
ko var redzēt uz Marijas apmetņa, precīzi atspoguļo Meksikas debesis ziemas saulgriežu
laikā, tas ir, rītā, kad notika Huana Diego pieredzētā Dievmātes vīzija 1531. gada
12. decembrī.
Ziedi, kas rotā Jaunavas tuniku, ir tādi paši, kas rodami Tepeijakas
uzkalnā. Dievmātes rokas nedaudz atšķiras viena no otras – labā roka ir baltāka un
stilizētāka, bet kreisā – vairāk nosauļota un pilnīgāka, kas varētu simbolizēt divu
atšķirīgu rasu vienotību. Marijas kaklu rotā kristīgais krusts, kas, savukārt, varētu
nozīmēt kristietības inkulturāciju acteku sabiedrībā.
Noslēgumā der piebilst,
ka XX gadsimta sākumā kāds cilvēks pie attēla kājām novietoja ziedu kompozīciju, kurā
bija paslēpts spēcīgs spridzeklis. Eksplozija sagrāva visu, kas atradās netālu no
attēla, taču pats attēls palika neskarts.