Svētā Zeme: jauni arheoloģiskie atklājumi Jeruzalemē

Arheologi ir veikuši kārtējos atklājumus Svētajā Zemē. Izdarot izrakumus zem Tempļa pakalna Rietumu mūra Jeruzalemē, ir gūtas liecības, kas apgāž līdzšinējo uzskatu, ka mūri ir cēlis tikai Herods. Pētījumi, ko vadīja Izraēlas Senlietu departaments, notika zem plāksnēm klātā ceļa pie Robinsona arkas, kas nes sava atklājēja, XIX gadsimta arheologa Edvarda Robinsona vārdu.

Jau ebreju vēsturnieks Flāvijs, kurš bija arī Heroda laikabiedrs, rakstīja, ka ķēniņš savas valdīšanas 18. gadā, ir sācis paplašināt mūri, kas apjož Templi. Flāvijs to raksturoja kā visiespaidīgāko projektu, par kādu pasaulē jebkad ir dzirdēts.

Nesen veiktajos izrakumos ir atrastas trīs, no māla darinātas eļļas lampas, kas bija plaši izmantotas I Kristus gadsimtā. Atradumu klāstā ir arī 17 bronzas monētas, no kurām četras, iespējams, ir izkaltas Jūdejas romiešu prokuratora Valērija Grata laikā 17. un 18. gados.

Saskaņā ar izraēliešu arheologu teikto, šie un citi atradumi, kā arī izrakumu vieta, liek domāt, ka Robinsona arka un, iespējams, arī visgarākā Rietumu mūra daļa, tika uzbūvētas vismaz 20 gadus pēc Heroda nāves. Tas varētu pierādīt, ka Tempļa pakalna mūru un Robinsona arkas celtniecība, ir daļa no milzīgā projekta, kas ir īstenots vairāku gadu desmitu garumā un Heroda dzīves laikā nav pabeigts. Tas viss var apstiprināt Flāvija aprakstu, saskaņā ar kuru, mūra celtniecība ir pabeigta tikai Heroda mazmazdēla Agripas II laikā. Vēsturiskās annāles vēstī arī, ka līdz ar celtniecības darbu beigšanu, bez darba Jeruzalemē palika vismaz 8000 – 10 000 cilvēku.

I. Šteinerte/VR