Pāvests: Baznīcai un sabiedrībai vajadzīgs teologu darbs

Benedikts XVI pieņēma audiencē Starptautiskās Teoloģijas komisijas rīkotās plenārsesijas dalībniekus. Uzrunā pievērsās trīs tematiem: jautājumam par Dievu un monoteiskās ticības izpratnei, Baznīcas sociālās mācības nozīmei, kā arī tam, kāds ir teoloģijas „statuss” mūsdienās, kādas ir tās perspektīvas, galvenie principi un kritēriji.

Svētais tēvs atgādināja, ka Trīsvienīgā Dieva mīlestības atklāsme piepildījās Kristus Iemiesošanās noslēpumā. Sūtot pasaulē savu Dēlu, Dievs atklāja cilvēcei savu tuvumu un mīlestību. Vissvētākās Trīsvienības noslēpums izgaismo brālību starp cilvēkiem – sacīja pāvests. Šajā kontekstā viņš uzsvēra, ka teoloģija, auglīgā dialogā ar filozofiju, var palīdzēt ticīgajiem apzināties, ka ticība Trīsvienīgajam Dievam ir īstais miera avots.

Teoloģijas izejas punkts ir dievišķās Atklāsmes pieņemšana, proti, par Cilvēku tapušā Dieva Vārda personīga pieņemšana, Dieva vārda klausīšanās Svētajos Rakstos. Lai panāktu ticības vienotību, nepieciešams atzīt šo izejas punktu vienotībā ar visu Baznīcu un dzīvo Tradīciju. Mums aizvien no jauna jāseko pirmo mācekļu pieredzei, kuri „pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā” (Ap. d. 2, 42) – sacīja Svētais tēvs. Viņš norādīja, ka plenārsesijas laikā minētā komisija pētīja katoļu teoloģijas principus un kritērijus, kā arī tās ieguldījumu mūsdienās.

„Svarīgi atgādināt, ka katoļu teoloģijai, kas vienmēr ņēma vērā saikni starp ticību un prātu, bija izšķiroša vēsturiska loma universalitātes rašanās procesā”, teica pāvests. Šī loma, vairāk nekā jebkad agrāk, ir nepieciešama šodien, lai veidotu zinātņu „simfoniju” un palīdzētu izsargāties no reliģiozitātes novirzēm, kas ir pretrunā ar saprātu, kā arī no tādām agresīvām domāšanas novirzēm, kas ir pretrunā ar reliģiju.

Benedikts XVI norādīja, ka Teoloģijas komisija pēta saikni starp Baznīcas sociālo mācību un kristīgo doktrīnu kopumā. Viņš uzsvēra, ka Baznīcas sociālais darbs nav tikai humanitāra akcija un tas neaprobežojas ar sociālu teoriju. Sabiedrības pārveidošana, kuras procesā kristieši iesaistās gadsimtu garumā, ir atbilde Dieva Dēla atnākšanai uz pasauli. Viņa Patiesības un Mīlestības spožums izgaismo ikvienu kultūru un sabiedrību. Kristus mācekļi saprot, ka nerūpējoties par tuvāko, nepiedodot un nemīlot citus, tai skaitā, ienaidniekus, neviena sabiedrība nevar dzīvot mierā. Pāvests atgādināja, ka šīs lietas sākas jau ģimenē. Veicinot kopējo labumu sadarbībā ar citādi domājošajiem, esam aicināti parādīt, kādi ir mūsu sociālo pūliņu patiesie un dziļākie reliģiskie motīvi. Bez tam, to pašu kristiešiem ir tiesības sagaidīt arī no citiem, lai tādējādi sadarbība būtu caurspīdīga. Tas, kurš saskatīs kristīgās sociālās darbības pamatus un motīvus, rezultātā spēs novērtēt arī kristīgo ticību.

Noslēgumā pāvests atgādināja, ka Baznīcai ir ļoti vajadzīgs kompetentu un uzticīgu teologu darbs. Ja pietrūktu veselīgu un nopietnu teoloģisku pētījumu, pastāvētu risks, ka Baznīca nespētu pilnībā atspoguļot harmoniju starp ticību un prātu. Vienlaikus, svarīga ir cieša vienotība ar Baznīcu un tās Maģistēriju. Bez šīs saiknes teoloģija nespētu pietiekoši labi pamatot ticību.

J. Evertovskis / VR