Pāvests atbalsta nāves soda atcelšanas iniciatīvas un mudina kristiešus lūgties

Vispārējās audiences laikā Benedikts XVI pievērsās jautājumam par nāves sodu. Angļu valodā pāvests sveica Romas Svētā Egīdija kopienas rīkotās starptautiskās tikšanās „Nav taisnības bez cieņas pret dzīvību” dalībniekus. Svētais tēvs pauda cerību, ka šīs pārrunas veicinās politiskās un likumdošanas iniciatīvas, ko īsteno aizvien vairāk valstu, lai izskaustu nāves sodu un lai stiprinātu to, kas jau ir panākts krimināllikumā gan jautājumā par ieslodzīto personas cieņas respektēšanu, gan arī efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Katehēžu cikla par lūgšanu ietvarā, Svētais tēvs pievērsās paša Jēzus paraugam. Dārgie draugi, kā mēs lūdzamies? Vai mēs atvēlam laiku lūgšanai? – jautāja pāvests, uzsverot, ka lūgšana ir māksla, ko esam aicināti apgūt. Viņš atgādināja, ka visa Jēzus dzīve, kā pilnīgā sevis atdeve, bija attiecības ar Debesu Tēvu. Kristus dzīvoja nemitīgā saiknē ar Tēvu, lai īstenotu Viņa mīlestības plānu attiecībā uz cilvēci. Klātesošos audiences dalībniekus un visus ticīgos Svētais tēvs mudināja būt pastāvīgiem lūgšanā un vienmēr ar paļāvību griezties pie Kunga, kā to mācīja pats Jēzus. Lūgšana sniedz mums spēku, piepilda ikdienas dzīvi ar patiesu prieku un ļauj mums īstenot Dieva mīlestības plānu – uzsvēra pāvests.

Benedikts XVI norādīja, ka lūgšana piešķir jēgu ikvienai mūsu darbībai. Par to vispirms liecina Evaņģēlijā aprakstītais notikums par Kristību Jordānā. „Bet notika, ka visi ļaudis kristījās, un arī Jēzus bija kristīts, tad Viņam, Dievu lūdzot, debesis atvērās. Un Svētais Gars miesīgā veidā kā balodis nolaidās uz Viņu”, lasām Lūkasa evaņģēlijā (Lk 3, 21-22). Tāpat kā pirmie kristieši, arī mēs šodien nereti jautājam, kādēļ Jēzum vajadzēja saņemt Kristību no Jāņa Kristītāja, jo Viņš taču bija bez grēka un līdz ar to, Viņam nebija vajadzīga atgriešanās. Nokāpjot Jordānas upē, Jēzus apliecina savu solidaritāti ar tiem, kuri atzīstas grēkos, tos nožēlo un izvēlas mainīt savu dzīvi – skaidroja pāvests. Kristus parāda, ka piederēt Dieva tautai nozīmē dzīvot jaunu dzīvi, saskaņā ar Dieva gribu. Šis žests jau ir zināma mēra norāde uz Krusta noslēpumu. Jēzus sāk savu publisko darbību, ieņemot grēcīgu rindas. Viņš uzņemas uz saviem pleciem visas cilvēces grēku smagumu un tādējādi izpilda Tēva gribu. Lūgšana atklāj Viņa ciešo saikni ar Tēvu. Viņš ir ne tikai Dāvida dēls, bet arī Debesu Tēva vienpiedzimušais, mīļotais Dēls, kuru Dievs sūta pasaulē pestīšanas dēļ. Lūgšanas brīdī pār Jēzu nonāk Svētais Gars, kurš Viņu vadīs Viņa misiju darbā un kuru Viņš nosūtīs pār Baznīcu.

Benedikts XVI norādīja, ka Jēzus kristīšana Jordānā nav iesākums Viņa lūgšanai. Tas ir tikai Viņa attiecību ar Tēvu turpinājums, jo jau visa Viņa apslēptā dzīve Nācaretes ģimenē bija lūgšanas caurausta. No vienas puses, Jēzus iemācījās lūgties, pateicoties savai Mātei Marijai un ebreju tradīcijai, no otras puses, Viņa lūgšanas avots ir daudz dziļāks, proti, Viņš ir Tēva mūžīgais Dēls. Jēzus bieži vien aizgāja tuksnesī vai uzkāpa kalnā, lai lūgtos. Evaņģēliji stāsta arī par to, ka Viņš visu nakti pavadīja lūgšanā. Vārdi „tuksnesis”, „kalns” un „nakts” liek domāt par Dieva atklāsmi Vecajā Derībā un vienlaikus norāda uz Viņa pestīšanas plāna kontinuitāti. „Arī mums, lūdzoties, jāiemācās aizvien dziļāk ieiet šajā pestīšanas vēsturē, kuras centrs ir Jēzus”, sacīja Svētais tēvs. „Mums ir jāapņemas Dieva priekšā atvērties Viņa gribai, jālūdz Viņam, lai mēs spētu savu gribu vienmēr saskaņot ar Viņa gribu un paklausītu Viņa mīlestības plānam attiecībā uz mums”.

Benedikts XVI atgādināja, ka Jēzus lūdzās vienmēr, neraugoties uz savu nogurumu. Turklāt tad, kad vajadzēja pieņemt sarežģītus lēmumus, Viņa lūgšana bija vēl garāka un neatlaidīgāka. Bet kā lūdzamies mēs un cik daudz laika atvēlam attiecībām ar Dievu? – jautāja pāvests. Viņš norādīja, ka ieklausīties Dievā, meditēt un prast klusēt – tā ir māksla, ko apgūstam tikai pateicoties savai neatlaidībai. Protams, lūgšana ir Dieva dāvana, taču reizē arī no mūsu puses vajadzīga neatlaidība un izturība. Šodien kristieši ir aicināti būt par lūgšanas lieciniekiem un tādējādi atvērt pasaulei dievišķās cerības un prieka apvāršņus – sacīja Svētais tēvs.

Uzrunājot franču svētceļniekus, Benedikts XVI aicināja ticīgos sekot svētā Jāņa Marijas Vianeja paraugam un no jauna atklāt lūgšanas lielo nozīmi savā dzīvē. Klātesošo vidū bija Beļjāras diecēzes delegācija, kas uzdāvināja Svētā Pētera bazilikai Arsas prāvesta gleznu, tādējādi pieminot priesteru jubilejas gadu. Audiences noslēgumā Benedikts XVI sveica Itālijas Maiznieku un konditoru federācijas pārstāvjus un pateicās viņiem par sarūpētajiem „panettoni”, proti, tradicionālo Ziemassvētku maizi, kas tiks izdalīta trūkumcietējiem.

J. Evertovskis / VR