Benedikts XVI tiekas ar slimnieku pastorālās aprūpes veicējiem

Romā ir noslēgusies Pontifikālās sanitāro darbinieku pastorālās padomes rīkotā XXVI starptautiskā konference par tematu „Sanitārā pastorālā aprūpe, kalpojot dzīvībai svētīgā Jāņa Pāvila II mācības gaismā”. 26. novembrī, konferences pēdējā dienā, tās dalībnieki tikās ar pāvestu Benediktu XVI. Izteicis pārliecību, ka šais dienās notikušās pārdomas ir palīdzējušas padziļināt svētīgā Jāņa Pāvila II dārgo mantojumu – „Dzīvības Evaņģēliju”, Benedikts XVI atskatījās vēsturē, kad 1985. gadā viņa priekšgājējs nodibināja Pontifikālo sanitāro darbinieku pastorālo padomi, nedaudz vēlāk, pirms 20 gadiem, viņš ieviesa Pasaules Slimnieku dienas svinības un izveidoja arī fondu „Labais samarietis”, lai palīdzētu visnabadzīgākajiem slimniekiem dažādās pasaules valstīs.

Ilgajos un intensīvajos sava pontifikāta gados, svētīgais Jānis Pāvils II nemitējās sludināt, ka kalpošana slimniekam miesā un garā, ir nemitīgs visas Baznīcas kopienas uzdevums. Benedikts XVI citēja 1984. gada 11. februārī izdoto apustulisko vēstuli Salvifici doloris, kurā Jānis Pāvils II apgalvoja: „Ciešanas, šķiet, pieder cilvēka transcendencei. Tās ir viens no tiem punktiem, kuros cilvēka aicinājums zināmā mērā ir pārvarēt sevi, un viņš uz to tiek aicināts noslēpumainā veidā”. Sāpju noslēpums, šķiet, aptumšo Dieva vaigu, padarot to gandrīz svešu, tikpat kā norādot, ka Viņš ir atbildīgs par cilvēciskajām ciešanām, taču ticības acis spēj raudzīties šī noslēpuma dziļumā. Dievs ir iemiesojies, Viņš ir tuvs cilvēkam arī vissmagākajās situācijās. Viņš neizskauda ciešanas, bet augšāmcēlās caur krustu. Dieva Dēls cieta līdz pat krusta nāvei, Viņš atklāj, ka Viņa mīlestība nonāk arī visdziļākajā cilvēka bezdibenī, lai dotu viņam cerību.”

Pāvests Benedikts XVI uzrunā sanitārajiem darbiniekiem teica, ka tie, kas aprūpē slimniekus, kurus bieži vien ir skārušas ne tikai fiziskās, bet arī garīgās un morālās kaites un ievainojumi, atrodas privileģētā stāvoklī, lai liecinātu par Dieva pestījošo darbību, par Viņa mīlestību uz cilvēku un pasauli, kas aptver arī vissāpīgākās un briesmīgākās situācijas.

Pāvests novēlēja, lai sanāksmes dalībnieki Kristus krusta godības pilnajā kokā spēj saskatīt „visa Dzīvības Evaņģēlija piepildījumu un pilnīgu atklāsmi” (Ap. vēst. Evangelium vitae, 50).

I. Šteinerte/VR