Vatikāna radio – 80: Skandināvu programmas devums

Šogad uz 80 darbības gadiem atskatās Vatikāna radio. Jubilejas gadā ar sevi iepazīstina dažādas radio redakcijas. Vairāk nekā 40 valodu saimē ikdienā darbojas arī raidījumu veidotāji skandināvu valodās.

Vatikāna radio mēģinājumi sākt raidīt Eiropas Ziemeļu tautu valodās – zviedru, dāņu un norvēģu, tika uzsākti 1953. gadā pēc vācu raidījumu redakcijas vadītāja, jezuīta Emīla Šmitca ierosmes. Sākumā šie raidījumi tika veidoti vācu redakcijas ietvaros. Jau pirmajās programmas skanēšanas dienās ļoti pozitīva bija Zviedrijas reakcija. Redakcija saņēma daudzas klausītāju vēstules, kurās tie pastāstīja arī par raidījumu labo dzirdamību Zviedrijas teritorijā.

Starp pirmajiem zviedru valodas raidījuma veidotājiem bija Romā dzīvojošais mākslas vēstures profesors Torgils Magnusons, kurš izvēlējās ziņas no dažādiem, pārsvarā itāļu valodā iznākošajiem preses izdevumiem, un ierakstīja tos audio Jēzus Sadraudzības kūrijā.

1957. gadā par zviedru valodas raidījumu sagatavošanu sāka rūpēties jezuītu tēvs Larss Roots. Tehniskās studijas trūkuma dēļ, raidījumus viņš ierakstīja savā drēbju skapī Zviedrijā un sūtīja tos uz Romu. 1965. gadā tēvs Roots ieradās Romā, lai sekotu līdzi Vatikāna II koncila beigu norisei, taču kristietības galvaspilsētā viņš nepalika un atgriezies Zviedrijā, turpināja sūtīt audioierakstus no turienes.

Liels pagrieziens zviedru redakcijas dzīvē notika 1968. gadā, kad diktores darbu Vatikāna radio uzsāka Ingrīda Sundstena Amiči. Tā kā neilgi pēc tam Itālijā notika pasta darbinieku streiks un sagatavotie raidījumu teksti no Zviedrijas nevarēja pienākt, Sundstena Amiči uzsāka arī ziņu producentes darbu.

1975. gadā programma zviedru valodā beidza darboties vācu redakcijas ietvaros un kļuva par patstāvīgu redakciju. Tās vadība tika uzticēta jau pieminētajam Larsam Rootam, kurš joprojām turpināja dzīvot Zviedrijā. Romā jezuīts ieradās tikai 1981. gadā, kur palika līdz 1997. gadam.

60 gadu laikā, kopš Vatikāna radio raida zviedriski, ievērojami garāks ir kļuvis arī programmu ilgums – no 15 minūtēm nedēļā tas ir pārtapis 20 minūšu ilgā ikdienas raidījumā. Iespēja raidīt visās Eiropas nordiskajās valodās šais gados ir bijusi atkarīga no iespējas rast šo valodu redaktorus, tāpēc dāņu un norvēģu valodas ir izskanējušas reti un neregulāri. Raidījumus šais valodās ir palīdzējuši sagatavot Romā studējošie priesteri un semināristi.

Skandināvu redakcijas darbu īpašu dara fakts, ka daudzi klausītāji ir Evaņģēliski luteriskās Baznīcas piederīgie, kā arī nekristieši un tie, kas ceļu pie Kristus vēl tikai meklē. No redaktoriem tas prasa ne tikai pārraidīt Svētā tēva mācību un Baznīcas Maģistēriju, bet arī prasmi paskaidrot universālās Baznīcas realitāti, lai palīdzētu iegūt par to zināšanas un novērstu aizspriedumus. Kas attiecas uz vietējo Katolisko Baznīcu, kas Ziemeļeiropas zemēs ir minoritāte, skandināvu raidījumu redakcija cenšas stiprināt tās saikni ar Romu un Baznīcu visā pasaulē. Tāpat kā visas Vatikāna radio redakcijas, arī mūsu skandināvu kolēģi ir viesmīlīgi pret ciemiņiem – svētceļniekiem un visiem interesentiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ne vien ar radio, bet arī ar pāvesta un Baznīcas darbību.

Šobrīd skandināvu raidījumu redakcijā darbojas arī programma somu valodā. Tās saknes ir meklējamas mūsu kaimiņzemē Igaunijā. Aizvadītā gadsimta 60. gadu sākumā, kad Igaunijā vēl pilnā sparā valdīja komunisti un tā bija pakļauta piespiedu rusifikācijai, jezuītu tēvs Vello Salo no Vatikāna sāka raidīt igauņu valodā. Režīms, bez šaubām, parūpējās par šo raidījumu traucēšanu un pāvests tad lūdza palīdzību klausītājiem Somijā, vai viņi nevarētu sūtīt atsauksmes par dzirdēto. Tā sākās dzīva sarakste. Vatikāna II koncila laikā tēvs Vello Salo pārcēlās uz Jeruzalemi, taču turpināja no turienes sūtīt lentas ar ierakstiem. Vēlāk programma igauņu valodā pārtūka. 70. gados klausītāji no Somijas vērsās pie skandināvu programmas vadītāja Larsa Roota, lūdzot izveidot raidījumus somu valodā. Tā, 1975. gadā, pateicoties reliģiskajai māsai Benediktai, radās 20 minūšu ilgs raidījums reizi nedēļā. 1980. gadā, kad reliģiskā atgriezās uz dzīvi Somijā, šo raidījumu sāka veidot Leena Lehtinena Monti. Raidījums sāka skanēt divreiz nedēļā.

Šodien skandināvu raidījumi sastāv no pāvesta darbības, no universālās Baznīcas ziņām un Katoliskās Baznīcas mācības ikdienas dzīvē. Redakcijai ir auglīga sadarbība ar luterāņiem un pareizticīgajiem.

I. Šteinerte/VR