Īss apustuliskā pamudinājuma "Africae munus" kopsavilkums

Pēcsinodālā apustuliskā adhortācija „Africae munus”, kuru pāvests Benedikts XVI rītdien pasniegs Āfrikas bīskapiem, balstās uz 57 ieteikumiem, kurus Sinodes tēvi sagatavoja 2009. gada ārkārtējās asamblejas noslēgumā. Dokuments sastāv no divām daļām: pirmā ir veltīta Āfrikas Baznīcas galvenajām struktūrām, kas kalpo izlīgumam, taisnībai un mieram – jo īpaši evaņģelizācijas misijā; otrā daļa aplūko Baznīcas devumu sabiedrībai caur izglītību, veselības aprūpi un sociālo saziņu.

Konkrēti priekšlikumi, kas balstās uz Sinodes tēvu noslēguma ieteikumiem:
- Sekmēt lectio divina (dievbijīgu Svēto Rakstu lasīšanu), kas ceļ brālīgu sadraudzību;
- Noorganizēt Kontinentālu Euharistisko kongresu, lai svinētu Euharistijas iedibināto brālību, kas pārsniedz valodas, cilšu un etniskās atšķirības;
- Noskaidrot lokālo Baznīcu ierosinājumus par jauniem svētajiem;
- Iedrošināt bīskapus atbalstīt SECAM (Āfrikas un Madagaskaras bīskapu konferenču simpoziju);
- Veicināt ikgadēju Izlīguma dienu vai nedēļu rīkošanu, vislabāk Adventes vai Lielā gavēņa laikā;
- Piesaistot Svēto Krēslu un SECAM, virzīt ideju par kontinentālu Izlīguma gadu.

Būtiski aspekti
Starpreliģiju dialoga veidošana gan ar islāmu, gan tradicionālajām reliģijām. Ekumenisms ietver jaunu ekumeniskās sadarbības formu meklēšanu un veidošanu ar mērķi apkarot sinkrētisma, sektu izplatīšanās un neatkarīgu „šķeltnieku” kopienu veidošanās tendences.

„Āfrikai ir nepieciešams dzirdēt Kristus balsi, kas mūs visus aicina mīlēt pat savus ienaidniekus.” (AM 13) Adhortācija aicina visas tautas izlīgt ar Dievu un tuvāko – tas ir nepieciešams nosacījums īstam mieram. Svētais tēvs uzsver, ka Baznīcas pienākums ir veidot sirdsapziņu saskaņā ar dievišķo taisnību. Dokuments pievēršas subsidiaritātei (funkciju decentralizēšanai), solidaritātei un žēlsirdībai un saka: „Uzmanība pirmkārt ir jāvelta nabagajiem, izsalkušajiem, slimajiem, ieslodzītajiem, migrantiem, bēgļiem un pārvietotajiem.” Baznīca sekmē jaunas Āfrikas veidošanos, atbalsojot nevainīgi vajāto un tautu, kuru valdnieki personīgo interešu vārdā ieķīlā tās tagadni un nākotni, kluso kliedzienu (cf. AM 30).

Dokuments aicina nopietni izvērtēt tradicionālo paradumus, jo īpaši ar izlīgumu saistītos, izceļot tos aspektus, kas palīdz vai arī tieši otrādāk – kavē Evaņģēlija inkulturizācijai. Pāvests lūdz ar īpašu aizstāvību un aizsardzību nodrošināt ģimenes, sievietes, bērnus un cilvēka dzīvību, piezīmējot, ka Baznīca cīņā pret malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS ir frontes priekšējās līnijās. Runājot par cīņu pret HIV/AIDS, pāvests Benedikts XVI uzsver, ka tajā ir jābūt gan ētiskai, gan medicīniskai dimensijai: slimības izplatīšanos vislabāk var aizkavēt, atsakoties no tādas kultūras, kurai raksturīgas juceklīgas seksuālās attiecības, t.i. ievērojot uzticību laulībā un atturību ārpus tās. Dokuments norāda arī uz nepieciešamību cīnīties ar analfabētismu, ko raksturo ar vārdiem „sociālā nāve”, kā arī pauž cerību, ka Āfrikā tiks atcelts nāvessods.

Apustuliskais pamudinājums iztirzā jautājumu par labu pārvaldību, pieminot vajadzību pēc brīvām un taisnīgām vēlēšanām, neatkarīgu tiesu varu un caurspīdīgu administrāciju. Tāpat dokuments aplūko nepieciešamību objektīvi un pareizi pārvaldīt dabas resursus un nosoda to netaisnīgu izmantošanu.

Jaunais dokuments „Africae munus” aktualizē arī nepieciešamību rūpēties par visu Baznīcas kārtu cilvēku nepārtrauktu un nopietnu ticības formāciju, kā arī būt par autentisku Kristus liecinieci caur tās daudzajiem labajiem darbiem.

I. Puce / VR