No modernitātes nevajag baidīties, taču nav iespējams iet pa tās ceļu, aizmirstot
pagātni. Pārejot uz modernitāti, jāvadās pēc drošiem kritērijiem, kas balstīti uz
pamatvērtībām – sacīja Benedikts XVI, iesākot savu 22. apustulisko ceļojumu. 18. novembra
pēcpusdienā pāvests ieradās Beninā. Kotonu iedzīvotāji Svēto tēvu sagaidīja ar prieku
un entuziasmu. „Bienvenue” (Laipni lūdzam) – šādi uzraksti franču un citās vietējās
valodās, un Benedikta XVI attēli rotā Kotonu ielas, pēdējo dienu laikā pat izkonkurējot
plakātus ar alus vai mobilo telefonu reklāmām. Tie redzami ik uz stūra šajā 1,2 miljonu
cilvēku apdzīvotajā Rietumāfrikas pilsētā. Visur plīvo Beninas un Vatikāna karogi.
„Āfrika ir cerības kontinents” – uz vienas no afišām lasāms arī šāds uzraksts. Tie
ir paša pāvesta vārdi, ko viņš sacīja sava iepriekšējā ceļojuma uz Āfriku laikā. (2009.
gadā Benedikts XVI apmeklēja Kamerūnu un Angolu.) Taču pašā lielākajā pilsētas krustojumā
– Sarkanās zvaigznes laukumā, kas Kotonu iedzīvotājiem līdzinās Parīzes Eifeļa tornim
– redzams uzraksts: „Pāvests ierodas apraudzīt savus bērnus”.
Laikā, kad Svētais
tēvs ieradās, Beninā valdīja īsts Āfrikas karstums. Taču tikpat karsti un sirsnīgi
viņu sagaidīja vietējie iedzīvotāji. Tā ir zeme, kur spilgtās apģērbu krāsas, straujais
temperaments, ritmiskums, dzīvīgums un reliģiju dažādība mijas ar tautas vienkāršību
un materiālo nabadzību. Daudzi ar bērna mīlestību gaida no pāvesta stiprinājuma un
mierinājuma vārdus. Cilvēki vēlas dzirdēt miera un izlīgšanas vēsti. Viens no organizatoriem
priesteris Andrē Kenums pastāstīja, ka vizītes trīs dienu laikā tiek gaidīti aptuveni
10 tūkstoši svētceļnieku ne tikai no Rietumāfrikas, bet arī no Eiropas un Amerikas.
Par viņiem rūpēsies vismaz 1000 brīvprātīgo, kuru vidū ir daudz jauniešu.
Sagaidīšanas
ceremonijā Kotonu starptautiskajā lidostā Benedikts XVI apliecināja savu garīgo tuvumu
šīs zemes un visa Melnā kontinenta iedzīvotājiem. Uzrunā Svētais tēvs norādīja uz
trijiem savas vizītes mērķiem.
Šogad aprit 150 gadi kopš Beninas evaņģelizācijas
un 40 gadi kopš šī valsts nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu. Pāvests
pateicās prezidentam Tomasam Jaji Boni un Beninas Bīskapu konferencei par uzaicinājumu.
Pirmkārt, viņš apliecināja, ka ir ieradies, atbildot šiem uzaicinājumiem. Pauda prieku,
ka šo dienu laikā varēs satikt daudzus un dažādus cilvēkus. Visu tikšanos kulminācija
būs svētdienas Euharistija. Otrkārt, Benedikts XVI uzsvēra, ka ir ieradies, lai nodotu
pēcsinodālo apustulisko pamudinājumu „Africae Munus”. Tuvāko gadu laikā tās būs Baznīcas
Āfrikā pastorālās darbības vadlīnijas. Treškārt, viņš atzina, ka ir ieradies kardāla
Bernardina Gantina dzimtenē, lai lūgtos pie viņa kapa un pateiktos Beninai par to,
ka deva Baznīcai šo izcilo dēlu. Svētais tēvs apliecināja, ka šis trešais vizītes
motīvs ir ļoti personisks. Savā laikā viņš kopā ar mūžībā aizgājušo kardinālu cieši
sadarbojās Kunga vīna dārzā, atbalstot svētīgo Jāni Pāvilu II viņa kalpojumā sv. Pētera
pēcteča amatā.
„Benina ir zeme ar senām un cēlām tradīcijām. Tās vēsture ir
apburoša. Gribu izmantot šo iespēju un sveicināt tradicionālo reliģiju līderus. Viņu
ieguldījums ir būtisks šīs valsts nākotnes veidošanā”, sacīja Svētais tēvs. Benedikts
XVI mudināja minēto reliģiju līderus ar savu gudrību un prasmi veicināt tradīcijas,
jo šobrīd notiek delikāta pāreja no tradicionālā uz moderno. Viņš uzsvēra, ka no modernitātes
nevajag baidīties, taču nedrīkst aizmirst arī pagātni. Jārīkojas prātīgi un jādarbojas
visu cilvēku labā. Jāizvairās no dažādiem zemūdens akmeņiem, piemēram, no neierobežotas
pakļaušanās tirgus un finanšu likumiem, no pārspīlēta nacionālisma vai tribālisma,
starpreliģisko saspīlējumu politizēšanas un humāno, kultūras, ētisko un reliģisko
vērtību atmešanas. Pārejot uz modernitāti, jāvadās uz drošiem kritērijiem, kas balstās
uz pārbaudītām vērtībām, sevišķi – personas cieņu, ģimenes lielumu un cilvēka dzīvības
respektu. Pāvests atgādināja, ka visas šīs vērtības kalpo kopējam labumam, un par
to visiem jārūpējas. Dievs paļaujas uz cilvēku un grib viņa labumu – sacīja Svētais
tēvs, piebilstot, ka mēs, no savas puses, esam aicināti godīgi Viņam atbildēt. Uzrunas
noslēgumā Benedikts XVI apliecināja, ka savu specifisko ieguldījumu sniedz katoļu
Baznīca. Ar savu klātbūtni, lūgšanu un dažādiem žēlsirdības darbiem, īpaši izglītības
un veselības aprūpes jomā, tā dod sabiedrībai pašu labāko. Tā atklāj, ka Dievs ir
cilvēka draugs.
J. Evertovskis / VR, Afriqueinfos, La Croix du Benin