Svarīgi, lai Baznīca būtu izlīguma, taisnības un miera vieta

Jaunā pēcsinodālā apustuliskā adhortācija, kuru Benedikts XVI 20. novembrī pasniegs Āfrikas Baznīcai, noslēdz kādu posmu, bet vienlaikus ir jauna Baznīcas ceļa aizsākums. Tā jauno pāvesta dokumentu raksturo Bīskapu Sinodes ģenerālsekretārs arhibīskaps Nikola Eterovičs. Dokuments noslēdz 2004. gadā aizsākto sinodes ceļu, kuru Benedikts XVI saņēma mantojumā no sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II un kuras kulminācijas punkts bija Sinode 2009. gada 4. – 25. oktobrī. Tās nosaukums bija „Baznīca Āfrikā – kalpojot izlīgumam, taisnībai un mieram”. Uz šo tēmu atsaucas arī Benedikts XVI savā adhortācijā, kurā apkopo sinodes darba augļus, vienlaikus piešķirot tiem pāvesta harizmātam raksturīgo zīmogu.

Līdz ar dokumenta publicēšanu sākas arī jauns process. Svētā Gara vadīti Āfrikas bīskapi ir aicināti tuvākajās desmitgadēs ieviest dzīvē pāvesta dokumenta teoloģiskos un pastorālos norādījumus. Pāvests uzsver „ad gentes” misijas prioritāti, tātad Evaņģēlija sludināšanu tiem, kuri vēl nepazīst Jēzu Kristu; aicina attīstīt parastu evaņģelizāciju un piedāvā konkrētus jaunās evaņģelizācijas ceļus, kam Āfrikā ir jāizceļas ar iesaistīšanos izlīguma, taisnības un miera stiprināšanā.

Arhibīskaps Eterovičs atgādināja, ka šīs tēmas bija klātesošas jau pirmajā Āfrikas bīskapu sinodē 1994. gadā, kuras rezultāti ir apkopoti adhortācijā „Ecclesia in Africa”. Saskaņā ar 2009. gada sinodes tēvu padomu pāvests adhortācijā uzsver to, ka Baznīcai ir jābūt kā Dieva ģimenei – izlīguma, taisnības un miera vietai. Baznīca kā kopiena, kas apvieno ar Dievu un tuvāko izlīgušus cilvēkus, kļūst par ticamu visas cilvēces izlīguma, patiesa miera un īsta taisnīguma zīmi. Un tas vēl jo vairāk īstenojas, ja laji iesaistās sociālajā, kultūras, ekonomikas un politiskajā dzīvē.

Saskaroties ar vardarbību un karu, Baznīca piedāvā Izlīguma Evaņģēliju, lai novērstu dramatiskus notikumus un lai nestu mieru un saskaņu ievainotiem cilvēkiem, etniskām grupām un valstīm – teica arhibīskaps. Adhortācija pirmām kārtām vēršas pie katoļiem; atgādina par kristīgā aicinājuma skaistumu un prasībām, jo īpaši pienākumu izlīgt ar Dievu, lai Kalna svētību garā celtu mieru. Tas kļūst iespējams, pateicoties sakramentiem, jo īpaši Izlīguma un Euharistijas sakramentam, kā arī nepārtrauktai sevis stiprināšanai ar Dieva Vārdu.

Ģenerālsekretārs vērš uzmanību, ka šajā visjaunākajā dokumentā Benedikts XVI uzsver īpašo un neaizvietojamo afrikāņu sievietes lomu Baznīcā un sabiedrībā un, sekojot Bīskapu sinodes tēvu ieteikumam, aicina bīskapus veicināt sieviešu formāciju. Viņš aicina visus atbalstīt sievietes, atbrīvojot no tādām lietām, kas viņas pazemo un paverdzina, kā arī uzsver īpašās, sievietēm piemītošās dāvanas, kas var labi kalpot izlīguma veicināšanā.

Adhortācija neizvairās pieminēt Baznīcas un Āfrikas sabiedrības priekšā stāvošos izaicinājumus, tomēr vispirms uzsver dāvanas, ar kurām Radītājs ir svētījis šo kontinentu, piemēram, iedzimtu Dieva un svētuma izjūtu, dzīvesprieku, apziņu par ģimenes vērtību. Šo vērtību vidū kristietība ienes Jēzu, kurš vienīgais var atbrīvot no bailēm, kas šī kontinenta iedzīvotāji ir no ļaunajiem gariem, burvestībām un maģijas un kas izraisa daudzas negatīvas sekas ģimenes un sabiedrības dzīvē. „Tikai augšāmcēlušais Kristus, grēka un nāves uzvarētājs, var atbrīvot Āfriku no spēkiem, kas to paralizē. Izlīguši ar Dievu un tuvākajiem, kristieši ir aicināti arvien vairāk iesaistīties miera celšanā un taisnības iedzīvināšanā, kļūt par Āfrikas pasaules gaismu un zemes sāli,” noslēdza arhibīskaps Nikola Eterovičs.

I. Puce / L'Osservatore Romano