Pāvests aicina ticīgos pēc iespējas labāk sagatavoties mūžīgai dzīvei

Patiesā gudrība ir nodzīvot savu dzīvi tā, lai sasniegtu mūžīgo svētlaimi, apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” atgādināja Benedikts XVI. Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par piecām gudrām un piecām neapdomīgām jaunavām, pāvests uzsvēra, ka eļļa, ko viņas bija paņēmušas līdzi, simbolizē Dieva dāvāto mīlestību, ko jāpieņem, jāsargā un jāpraktizē ikdienas dzīvē.

Svētdienai paredzētie Svēto Rakstu lasījumi aicina mūs turpināt Visu ticīgo mirušo piemiņas dienā aizsāktās pārdomas par mūžīgo dzīvi – teica pāvests. – Mēs redzam lielu atšķirību starp tiem, kas tic, un neticīgajiem, vai – ja tā varam teikt – starp tiem, kam ir cerība, un tiem, kam tās nav. Svētais Pāvils vēstulē tesalonikiešiem raksta: „Brāļi, mēs negribam atstāt jūs neziņā par mirušajiem, lai jūs neskumtu kā tie, kam nav cerības” (1Tes 4,13), bet Efezas kristiešiem atgādina, ka pirms Labās vēsts pieņemšanas viņi bija „bez cerības un bez Dieva šajā pasaulē” (Ef 2,12). Ne grieķu reliģija, ne pagānu ticējumi un mīti nespēja izskaidrot nāves noslēpumu tādā veidā, kā to vēstī kāds sens uzraksts: „In nihil ab nihilo quam cito ricidimus,” tas nozīmē – „Cik ātri mēs krītam no nebūtības nebūtībā.” Ja atmetīsim Dievu, ja atmetīsim Kristu, pasaule atkal iekritīs tukšumā un tumsā, sacīja pāvests.

Turpinot uzrunu, Benedikts XVI atgādināja, ka Evaņģēlija fragments vēstī par desmit jaunavām, kuras ir uzaicinātas piedalīties kāzu mielastā, kas simbolizē Debesu valstību, mūžīgo dzīvi. Caur šo līdzību Jēzus māca mums patieso gudrību. Runa ir par desmit jaunavām, no kurām piecas ieiet kāzu namā, jo brīdī, kad ieradās aizkavējies līgavainis, viņām bija eļļa, lai aizdedzinātu savas lampas. Tajā pašā laikā pārējās piecas palika ārpusē, jo nebija paņēmušas eļļu, kas bija nepieciešama, lai varētu ieiet kāzu namā.

Svētais Augustīns un citi senlaiku autori šajā līdzībā saskata mīlestības simbolu. Mīlestība ir dāvana, kas izpaužas darbos. Patiesa gudrība ir šīs zemes dzīvē darīt žēlsirdības darbus, jo pēc nāves tos veikt vairs nebūs iespējams. Mīlestība ir Kristus žēlastība, kas mūsos ir ielieta caur Svēto Garu. Kas tic Dievam, tas nes sevī nesatricināmu cerību. Ar labo darbu pilno lampu, pēc nāves tumšās nakts, ieiesim kāzu namā, lai piedalītos lielajos dzīves svētkos.

Lūgsim Mariju – Sedes Sapientie (Gudrības sēdeklis), lai iemāca mums sirdsgudrību. Jēzus ir Ceļš, kas ved mūs pie Dieva, uz mūžīgo dzīvi. Viņš atklāja mums Dieva Tēva seju un dāvāja mīlestības pilnu cerību. Tāpēc lūgsim Baznīcas Māti ar šādiem vārdiem: „Vita, dulcedo et spes nostra.” Mācīsiemies no Jaunavas Marijas dzīvot un nomirt cerībā, kas nepieviļ – aicināja pāvests. Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Svētais tēvs deva savu apustulisko svētību un apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas.

S. Krivteža / VR