4. novembrī Īrijas valdība paziņoja par savu lēmumu slēgt vēstniecību pie Svētā Krēsla.
Tā paskaidro, ka lēmums pieņemts vienīgi finansiālu apsvērumu dēļ. Gluži tāpat nolemts
slēgt arī diplomātiskās misijas Irānā un Austrumtimorā. Kā paskaidroja Īrijas Ārlietu
ministrs Īmons Gilmors, vēstniecības slēgšana nenozīmē diplomātisko attiecību saraušanu
ar Vatikānu. Arī Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs Federiko Lombardi norāda, ka
ikviena valsts, pamatojoties uz savām iespējām un interesēm, var brīvi izvēlēties,
vai tās pārstāvis būs rezidents pie Svētā Krēsla, vai citā valstī. Svarīgākas ir diplomātiskās
attiecības un tās Īrijas gadījumā nav pakļautas izmaiņām.
Arī Īrijas Baznīcas
primass, kardināls Šons Bredijs apliecina, ka sarunā ar Īrijas Ārlietu ministru, kurš
pats pa tālruni sazinājies ar kardinālu, atklājies, ka vēstniecības slēgšana notiek
tikai un vienīgi ekonomisku apsvērumu dēļ. Tomēr gan Bredijs, gan vairāki citi Īrijas
Bīskapu konferences pārstāvji ir sarūgtināti par šādu lēmumu, jo viņuprāt, tas liecina,
ka valdība nepietiekami novērtē lomu, kāda Svētajam Krēslam ir starptautiskajās attiecībās,
kā arī daudzus gadsimtus bijusi Īrijas ticīgo ļaužu vēsturē.
Speciāli izdotā
paziņojumā kardināls Bredijs atgādina, ka Svētā Krēsla un jaunās Īrijas valsts diplomātiskās
attiecības aizsākās 1929. gadā. „Tas bija ļoti nozīmīgs brīdis,” saka kardināls, „jo
ļoti svarīgi bija apliecināt Īrijas brīvvalsts identitāti un klātbūtni starptautiskā
līmenī. Īrijas diplomātiskā pārstāvniecība toreiz aprobežojās vienīgi ar Vašingtonas
Līgu, ar Augstāko komisariātu Londonā, ar pastāvīgo delegātu Nāciju Līgā un ar vēstniecību
pie Svētā Krēsla.”
Par pašreizējo Īrijas valdības lēmumu slēgt vēstniecību
pie Svētā Krēsla, Šons Bredijs saka: „Es ceru, ka neraugoties uz šo sāpīgo soli, starp
Īriju un Svēto Krēslu turpināsies tuva un savstarpēji auglīga sadarbība, kas balstās
uz taisnību, mieru, starptautisko attīstību un rūpēm par kopējo labumu.”
Paziņojuma
noslēgumā Īrijas Baznīcas primass atzīst, ka viņš cer sagaidīt brīdi, kad valdība
atkal nozīmēs savu rezidējošo vēstnieku pie Svētā Krēsla. „Es ceru arī, ka šodienas
lēmums drīz vien tiks pārskatīts, un ka to varēsim apspriest nākamajā Baznīcas un
valsts pārstāvju tikšanās reizē,” piebilst kardināls Bredijs.