Benedikts XVI Asīzē: "Esiet patiesības un miera svētceļnieki!"

Nekādā gadījumā nedrīkst veikt vardarbību, atsaucoties uz Dievu. Šo patiesību izteica Asīzes tikšanās dalībnieki. 27. oktobra priekšpusdienā Benedikts XVI ieradās svētā Franciska dzimtajā pilsētā, lai kopā ar reliģiju un kristīgo konfesiju pārstāvjiem lūgtos par mieru un taisnību pasaulē. Pirms divdesmit pieciem gadiem Asīzē notika vēsturiskā tikšanās, kuras iniciators tolaik bija svētīgais pāvests Jānis Pāvils II. 1986. gada 27. oktobrī Asīzē Baznīcu un reliģiju līderi kopīgi lūdzās par mieru pasaulē.

Kāds noskaņojums valdīja Asīzē? Stāsta Ingrīda Puce: “Vakar ieradāmies Asīzē. Jāsaka, ka vienīgais, kas liecināja, ka šodien notiks liels pasākums, bija ārkārtīgi sakoptā stacija, kur redzējām nupat nokrāsotās sienas, kā arī laukums, kurā tika ierīkota skatuve un notika mūziķu mēģinājumi. Cilvēku bija diezgan maz. Asīze mūs sagaidīja klusa un mierīga. Naktī notika divi lūgšanu pasākumi. Viens no tiem bija slavēšanas vakars. Bija iespēja arī piedalīties adorācijā, kas notika Eņģeļu Karalienes bazilikas laukumā.”

27. oktobra rītā (plkst. 8.00) no Vatikāna stacijas izbrauca ātrgaitas vilciens „Frecciargento”. Benediktu XVI apsveica satiksmes Itālijas ministrs Altero Matteoli un dzelzceļa pārvaldes vadītāji. Vagonā kopā ar Svēto tēvu bija Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I, Kenterbērijas arhibīskaps Viljams, Astanas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs, Pasaules Baznīcu padomes ģenerālsekretārs Olafs Fikse Tveits un daudzi citi. Visi pasažieri saņēma Itālijas dzelzceļa parvaldes sagatavotās piemiņas medaļas.

Pēc nepilnām divām stundām vilciens piestāja nesen atjaunotajā Asīzes stacijā. Pāvestu sagaidīja vietējās Baznīcas un civilas varas pārstāvji. „Pārdomu, dialoga, un lūgšanas par mieru dienā” piedalījās 300 dalībnieki - kristīgo Baznīcu un reliģiju pārstāvji. Starp uzaicinātajiem bija arī vairāki agnostiķi.

Vai mēs pazīstam Dievu un spējam Viņu no jauna atklāt cilvēcei, lai panāktu patiesu mieru? – jautāja Benedikts XVI. Pāvests uzsvēra, ka miera avots ir Dievs. Cilvēks to var veicināt tikai tad, ja viņš pa īstam iet pretī Dievam. Uzrunājot Asīzes Eņģeļu Karalienes bazilikā sanākušos tikšanās dalībniekus, pāvests lielu uzmanību veltīja divām diametrāli pretējām mūsdienās izplatīto vardarbības jauno formu tipoloģijām, proti, terorismam un Dieva noliegšanai. 1989. gadā sagruva Berlīnes mūris. Tautas atguva brīvību. Griba būt brīviem bija stiprāka par bailēm. Tagad mēs esam pateicīgi par šo brīvības uzvaru, kas reizē bija arī miera uzvara – sacīja Svētais tēvs. Taču kas notika pēc tam? Šodien, diemžēl, pietrūkst miera un patiesās brīvības. Pasaulē joprojām valda šķelšanās. Pāvests atgādināja, ka brīvība ir liela vērtība. Taču mūsdienu sabiedrībai pietrūkst drošu orientieru un brīvība tiek pārprasta. Daudzi to uztver pat kā brīvību rīkoties vardarbīgi.

Vardarbība nereti notiek reliģijas vārdā. Runājot par terorismu, Benedikts XVI uzsvēra, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar reliģijas būtību. Daži var iebilst, kā var zināt, kāda ir reliģijas patiesā daba? Vai patiešām var runāt par visu reliģiju kopīgo dabu? Šajā kontekstā viņš norādīja, ka būtiska nozīme ir starpreliģiju dialogam. Pāvests ar nožēlu atzina, ka savā laikā ir notikusi vardarbība arī kristīgās ticības vārdā. Taču tā bijusi šīs ticības ļaunprātīga izmantošana. Vardarbība ir radikālā pretrunā ar ticības dabu. Dievs, kuram mēs, kristieši, ticam, ir Radītājs un visu cilvēku Tēvs. Līdz ar to visi cilvēki ir brāļi un māsas. Tie veido vienu ģimeni. Kristus krusts mums ir Dieva zīme. Dievs, vardarbības vietā, vienojas ar mums mūsu ciešanās un mīl mūs. Viņa vārds ir „mīlestības un miera Dievs” (2 Kor 13, 11). Pāvests piebilda, ka kristiešu uzdevums ir nemitīgi šķīstīties un, neraugoties uz cilvēcisko vājumu, rūpēties, lai kristīgā reliģija vienmēr būtu miera līdzeklis.

Kas attiecas uz šodien izplatīto Dieva noliegšanu, Benedikts XVI atgādināja, ka tā neizbēgami izraisa arī pagrimumu sabiedrībā. Atmetot Dievu, cilvēks zaudē savu cilvēcību. Par to liecina, piemēram, prātam neaptveramie briesmu darbi, kas tika pastrādāti koncentrācijas nometnēs. Par to liecina arī problēmas, kas sabiedrību skar šodien – naudas, varas un mantas elkdievība, narkotiku un citu atkarību izplatība, un vardarbība. Pēdējā kļūst par normālu parādību un dažviet pasaulē draud iznīcināt mūsu jaunatni – sacīja pāvests, piebilstot, ka tādējādi tiek iznīcināts arī miers un, savukārt, ja nav miera, notiek cilvēka pašiznīcināšanās.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI norādīja, ka cilvēki, kuri nav saņēmuši ticības dāvanu, bet tomēr meklē patiesību, atrodas uz Dieva meklējumu ceļa. Šie cilvēki, meklējot to, kas patiess un labs, ir ceļā pie Dieva. Viņi ir „patiesības svētceļnieki, miera svētceļnieki”. Svētais tēvs uzsvēra, ka lielā mērā arī no mums, kristiešiem, ir atkarīgs tas, vai Dieva meklētāji atradīs Viņu. Patiesības meklētāji meklē īsto Dievu, taču paši ticīgie nereti Viņu aizēno vai rāda citiem izkropļotu Viņa attēlu. Tātad, šo meklētāju iekšējā cīņa un jautājumi ticīgajiem ir aicinājums attīrīt savu ticību, lai apkārtējie varētu saskatīt patieso Dievu. Pāvests paskaidroja, ka tieši tādēļ uz šo tikšanos speciāli uzaicināja arī neticīgos. Norādīja, ka ir svarīgi sanākt visiem kopā, lai ietu pretī patiesībai, stingri apņemtos aizstāvēt cilvēka cieņu un kalpotu mieram. Viņš apliecināja, ka katoļu Baznīca nekad neatteiksies no šīs cīņas pret vardarbību. Tā nekad nemitēsies iestāties miera labā. „Mūs vada kopīga griba būt par patiesības svētceļniekiem, miera svētceļniekiem”, sacīja Benedikts XVI.

Pēc tikšanās bazilikā pāvests un saieta dalībnieki ieradās Porcjunkulas konventā uz kopīgu pusdienu maltīti. Pēc tam katrs savā istabā stundu pavadīja klusumā, pārdomājot un lūdzoties par mieru un taisnību pasaulē. Dienas otrā daļa iesākās ar svētceļojumu no Eņģeļu Karalienes bazilikas uz Svētā Franciska bazilikas laukumu. Šajā vietā pirms divdesmit pieciem gadiem notika svētīgā Jāņa Pāvila II sasauktā starpreliģiju tikšanās. Minētajā svētceļojumā šodien piedalījās arī Benedikts XVI. Viņš kājām gāja no Eņģeļu Karalienes bazilikas līdz Losandželosas laukumam. Svētā Franciska bazilikas laukumā notika šī saieta galvenais pasākums, proti, svinīga apņemšanās darboties miera labā. Diena noslēdzās ar savstarpēju miera un izlīgšanas žestu, Svētā tēva atvadu uzrunu un sv. Franciska kapa apmeklējumu. Pāvesta atgriešanās Vatikānā paredzēta pulksten 20.30.

„Pēdējos divdesmit piecos gadus iegūtā pieredze liek mums būt par patiesības svētceļniekiem un veidot pasauli par miera vietu” – teica kardināls Peters Turksons, sveicot Eņģeļu Karalienes bazilikā sapulcējušos Asīzes tikšanās dalībniekus. Pontifikālās „Taisnība un miers” padomes prezidents atgādināja, ka 1986. gada 27. oktobrī svētā Franciska dzimtajā pilsētā ieradās reliģiju, kristīgo konfesiju un ekleziālo kopienu līderi, lai kopīgi lūgtos par mieru pasaulē. „Viņi ieradās ar pārliecību, ka miers ir jāveido uz taisnības, patiesības, brīvības un mīlestības pamatiem, atzīstot, ka reliģiju uzdevums ir sagatavot cilvēku sirdis patiesa miera veidošanai” – teica kardināls.

Asīzē atkal tikās reliģiju pārstāvji. Viņi ieradās kā „patiesības un miera svētceļnieki,” lai ar lūgšanu atzīmētu pirmās tikšanās 25. gadskārtu un no jauna apņemtos veidot un stiprināt mieru un taisnību pasaulē.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR