Benedikts XVI aicina kristiešus veicināt mieru pasaulē
„Kā kristieši, esam pārliecināti, ka vērtīgākais ieguldījums, ko mēs varam dot miera
labā, ir lūgšana. Tieši tāpēc šodien esam sanākuši kopā, lai klausītos Dieva Vārdu
un ar ticību izlūgtu miera dāvanu”, sacīja Benedikts XVI. Atšķirībā no iepriekšējām
trešdienām, šoreiz katehēzes vietā vispārējās audiences ietvarā pāvests vadīja Vārda
liturģiju. Tikšanās ar Romas pilsētas ticīgajiem un visas pasaules svētceļniekiem
Pāvila VI zālē un Svētā Pētera bazilikā bija sagatavošanās „Pārdomu, dialoga un lūgšanu
dienai par mieru un taisnību pasaulē” – saietam, kas 27. oktobrī notiks Asīzē. Svētā
Franciska dzimtajā pilsētā ieradīsies kristieši, ebreji un musulmaņi, kā arī daudzi
neticīgie. Dienas moto: „Patiesības svētceļnieki, miera svētceļnieki”. Svētais tēvs
paskaidroja, ka tikšanās dalībnieki Asīzē svinīgi atjaunos apņemšanos vaļsirdīgi meklēt
patiesību, veicināt cilvēces patieso labumu un mieru.
Komentējot dažus fragmentus
no pravieša Zaharija grāmatas un Lūkasa evaņģēlija par Kristus nākšanu pasaulē, Benedikts
XVI norādīja, ka Kristus nāk kā miera karalis. Viņš ir nabagu karalis. Viņš ir to
cilvēku karalis, kuru sirds ir brīva no piesaistīšanās varai un bagātībām, kuri netiecas
valdīt pār citiem, apspiest citus un kuri ir brīvi no egoisma. Tie, kuri iemantojuši
iekšēju brīvību, apzinās, ka viņu vienīgā bagātība ir Dievs. Pateicoties Dieva varenībai,
Jēzus ir miera karalis. Pāvests atgādināja, ka Dieva varenība ir labā un mīlestības
varenība. Jēzus panāca mieru caur savu nāvi pie krusta. Viņš izveidoja brālības tiltu
starp cilvēkiem. Krusts ir jaunā „miera derība”, izlīgšanas, piedošanas, sapratnes
zīme un instruments. Tā ir zīme, ka mīlestība ir stiprāka par ikvienu vardarbību,
apspiešanu un nāvi. Ļaunumu varam uzvarēt ar labo, ar mīlestību – uzsvēra Svētais
tēvs. „Kristus iedibinātajai valstībai ir universālas dimensijas”, viņš sacīja. Šī
nabadzīgā un pazemīgā karaļa vara pārsniedz atsevišķu valstu teritorijas. Tā aptver
visu pasauli. Tā sniedzas pāri visām valodu, rasu un kultūru barjerām. Kristus rada
komūniju un vienotību.
Benedikts XVI piebilda, ka Jēzus joprojām ir klātesošs
visā pasaulē Euharistijā. Pateicoties vienotībai ar Dievu, īstenojas vienotība cilvēku
starpā un piepildās vēsts, ko Betlēmē sludināja eņģeļi: „Gods Dievam augstībā un miers
virs zemes visiem labas gribas cilvēkiem” (Lk 2, 14). Taču kā mēs varam veidot
šo miera valstību, kuras karalis ir Kristus? – jautāja pāvests. Esam aicināti atbildēt
viņa pavēlei: „Ejiet un māciet visas tautas…” (Mt 28, 19). Šajā sakarā Svētais
tēvs atgādināja, ka Kristus miera valstības sludinātājam jāiet nevis ar militāro spēku
un varu, nevis ar vardarbību, bet ar lēnprātību un mīlestību. Jēzus uzvarēja pasauli
ne ar ieročiem, bet ar savu krustu, kas ir patiesā uzvaras zīme. Tam, kurš grib būt
Kristus māceklis, jābūt gatavam ciešanām un moceklībai. Viņam jābūt gatavam pazaudēt
savu dzīvību, lai pasaulē uzvarētu labais, mīlestība un miers.
Uzrunas noslēgumā
Benedikts XVI skaidroja, kāpēc Svētā Pētera bazilikas priekšā, kur atrodas apustuļu
Pētera un Pāvila statujas, pēdējais ir attēlots ar zobenu rokā. Pirmkārt, tādēļ, ka
Pāvils ar zobenu tika nogalināts. Viņš pievērsa cilvēkus Kristum nevis ar varu un
militāro spēku, bet ar mīlestību un sevis nesavtīgu upurēšanu. Otrkārt, zobens norāda
uz patiesības lielo spēku. Patiesība bieži vien var ievainot, nodarīt sāpes. Pāvils
līdz galam palika uzticīgs Patiesībai un atdeva par to savu dzīvību. „Mieru nes nevis
iekarotāja, bet cietēja – tā, kurš prot ziedot savu dzīvību, zobens”, sacīja pāvests,
aicinot kristiešus izlūgt no Dieva miera dāvanu pasaulei.
Pēc noslēguma lūgšanas
un apustuliskās svētības Benedikts XVI uzrunāja atsevišķas svētceļnieku grupas. Visus
ticīgos mudināja lūgties arī par ceturtdien paredzēto tikšanos Asīzē, kā arī lūgties
par Svēto tēvu un viņa braucienu uz šo saietu. „Lai šis patiesības un miera svētceļojums
iedrošina mūs vienmēr iet pretī Dievam un stiprina mūsos apņemšanos kalpot mieram”,
vēlēja Svētais tēvs.