2011-10-25 18:53:17

Asīzē atkal pulcēsies pasaules reliģiju pārstāvji, lai lūgtos par mieru


27. oktobrī Asīzē tiks atzīmēta 25. gadskārta, kopš šeit pirmoreiz notika Lūgšanu diena par mieru. 1986. gadā to sasauca pāvests Jānis Pāvils II. Svētā Franciska dzimtajā pilsētā ieradās dažādu reliģiju pārstāvji no visas pasaules, lai kopā lūgtos un apņemtos strādāt miera labā.

Atskatoties uz 25 gadiem kopš šī vēsturiskā notikuma, ceturtdien uz Asīzi dosies arī pašreizējais pāvests Benedikts XVI. Arī viņš tiksies ar citu reliģiju paudējiem lūgšanu, pārdomu un dialoga zīmē. Šim saietam ir izvēlēts nosaukums „Patiesības svētceļnieki, miera svētceļnieki”. „Kāpēc kristieši tik lielu uzmanību veltī dialogam ar citu reliģiju cilvēkiem un kopienām? Kardināls Žans Luī Torāns paskaidro, ka vispirms jau visi esam Dieva radības, tātad, brāļi un māsas. Otrkārt, Dievs darbojas katrā cilvēkā, kurš, izmantojot prātu, var izjust Dieva noslēpuma esamību un atzīt universālās vērtības. Treškārt, dažādās reliģiskajās tradīcijās var saskatīt kopējo ētisko vērtību mantojumu, kas ticīgos mudina piedalīties taisnības, miera un sabiedriskās harmonijas veicināšanā.

Starpreliģiju dialogs prasa laiku, uzskatu apmaiņu, intelektuālo godīgumu un pazemību. 27. oktobris – divdesmit piektā Lūgšanu dienas par mieru gadskārta, grasās būt izdevīgs brīdis, lai padziļinātu šīs pārdomas gan personīgā, gan kolektīvā līmenī.

„Dialogs, ko Baznīca cenšas nodibināt ar citu reliģiju ticīgajiem, kā arī ar katru cilvēku, kas meklē Absolūto, ir pieskaitāms Dieva dialogam ar cilvēci caur Vārdu, kas tapa cilvēks,” saka kardināls Torāns. Viņš paskaidro, ka dialogs nav kāda saruna starp reliģiskajiem līderiem, vai dažādu reliģiju ticīgajiem. Tā nav arī „diplomātiska” rakstura saruna, vai kāds kompromisu meklējums, vai tirgošanās. Starpreliģiju dialogs nav ne politisku, ne sociālu interešu motivēts – tas netiecas ne izcelt, ne pārvarēt atšķirības. Tā mērķis nav izveidot kādu vienu globālu reliģiju, ko visi var pieņemt.

„Patiess dialogs,” turpina skaidrot kardināls, „ir telpa, kurā dažādu reliģiju ticīgie var liecināt par savējo un labāk iepazīt citu cilvēku ticību. Tai pašā laikā ir iespēja labot kļūdainus pieņēmumus un pārvarēt stereotipus un aizspriedumus par cilvēkiem un viņu kopienām. Šī dialoga telpa ļauj iepazīt otru tādu, kāds viņš ir, un no šīs tiešās un objektīvās otra iepazīšanas var dzimt savstarpēja cieņa, sapratne, uzticība un draudzība.”

Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents izceļ četrus galvenos modeļus, pēc kuriem ticīgie ir aicināti veikt dialogu. Viens no šiem modeļiem ir Dzīves dialogs. Tas ir balstīts uz dalīšanos ikdienas priekos un grūtībās. Otrs modelis ir Darba dialogs. Tā ir konkrēta sadarbība, veicinot cilvēka integrālu attīstību. Trešais modelis ir Teoloģiskais dialogs, lai saprastu respektīvos reliģiskos mantojumus. Tiesa, Teoloģiskais dialogs ne vienmēr ir iespējams. Ceturtais modelis – reliģiskās pieredzes dialogs. Tā ir savstarpēja dalīšanās garīgajā bagātībā.

Kardināls Torāns ir pārliecināts, ka 27. oktobrī Asīzē netrūks ne formālas, ne neformālas dialoga telpas. Formālajā telpā ietilps pirmās Lūgšanu dienas par mieru atcere un iedziļināšanas jau pieminētajā tematā „Patiesības svētceļnieki, miera svētceļnieki”. Uzrunas teiks gan pāvests Benedikts XVI, gan klātesošo delegāciju pārstāvji. Nozīmīgs brīdis būs arī apņemšanās atjaunošana strādāt miera labā. Sekos kopēja pusdienu maltīte, bet pēcpusdienā – neliels svētceļojums līdz svētā Franciska bazilikai.

Katoļticīgie šīs tikšanās priekšvakarā ir aicināti uz lūgšanu vigīliju Romā, svētā Pētera bazilikā. Vigīliju vadīs pāvests Benedikts XVI.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.