Asīzē atkal pulcēsies pasaules reliģiju pārstāvji, lai lūgtos par mieru
27. oktobrī Asīzē tiks atzīmēta 25. gadskārta, kopš šeit pirmoreiz notika Lūgšanu
diena par mieru. 1986. gadā to sasauca pāvests Jānis Pāvils II. Svētā Franciska dzimtajā
pilsētā ieradās dažādu reliģiju pārstāvji no visas pasaules, lai kopā lūgtos un apņemtos
strādāt miera labā.
Atskatoties uz 25 gadiem kopš šī vēsturiskā notikuma, ceturtdien
uz Asīzi dosies arī pašreizējais pāvests Benedikts XVI. Arī viņš tiksies ar citu reliģiju
paudējiem lūgšanu, pārdomu un dialoga zīmē. Šim saietam ir izvēlēts nosaukums „Patiesības
svētceļnieki, miera svētceļnieki”. „Kāpēc kristieši tik lielu uzmanību veltī dialogam
ar citu reliģiju cilvēkiem un kopienām? Kardināls Žans Luī Torāns paskaidro, ka vispirms
jau visi esam Dieva radības, tātad, brāļi un māsas. Otrkārt, Dievs darbojas katrā
cilvēkā, kurš, izmantojot prātu, var izjust Dieva noslēpuma esamību un atzīt universālās
vērtības. Treškārt, dažādās reliģiskajās tradīcijās var saskatīt kopējo ētisko vērtību
mantojumu, kas ticīgos mudina piedalīties taisnības, miera un sabiedriskās harmonijas
veicināšanā.
Starpreliģiju dialogs prasa laiku, uzskatu apmaiņu, intelektuālo
godīgumu un pazemību. 27. oktobris – divdesmit piektā Lūgšanu dienas par mieru gadskārta,
grasās būt izdevīgs brīdis, lai padziļinātu šīs pārdomas gan personīgā, gan kolektīvā
līmenī.
„Dialogs, ko Baznīca cenšas nodibināt ar citu reliģiju ticīgajiem,
kā arī ar katru cilvēku, kas meklē Absolūto, ir pieskaitāms Dieva dialogam ar cilvēci
caur Vārdu, kas tapa cilvēks,” saka kardināls Torāns. Viņš paskaidro, ka dialogs nav
kāda saruna starp reliģiskajiem līderiem, vai dažādu reliģiju ticīgajiem. Tā nav arī
„diplomātiska” rakstura saruna, vai kāds kompromisu meklējums, vai tirgošanās. Starpreliģiju
dialogs nav ne politisku, ne sociālu interešu motivēts – tas netiecas ne izcelt, ne
pārvarēt atšķirības. Tā mērķis nav izveidot kādu vienu globālu reliģiju, ko visi var
pieņemt.
„Patiess dialogs,” turpina skaidrot kardināls, „ir telpa, kurā dažādu
reliģiju ticīgie var liecināt par savējo un labāk iepazīt citu cilvēku ticību. Tai
pašā laikā ir iespēja labot kļūdainus pieņēmumus un pārvarēt stereotipus un aizspriedumus
par cilvēkiem un viņu kopienām. Šī dialoga telpa ļauj iepazīt otru tādu, kāds viņš
ir, un no šīs tiešās un objektīvās otra iepazīšanas var dzimt savstarpēja cieņa, sapratne,
uzticība un draudzība.”
Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents
izceļ četrus galvenos modeļus, pēc kuriem ticīgie ir aicināti veikt dialogu. Viens
no šiem modeļiem ir Dzīves dialogs. Tas ir balstīts uz dalīšanos ikdienas priekos
un grūtībās. Otrs modelis ir Darba dialogs. Tā ir konkrēta sadarbība, veicinot cilvēka
integrālu attīstību. Trešais modelis ir Teoloģiskais dialogs, lai saprastu respektīvos
reliģiskos mantojumus. Tiesa, Teoloģiskais dialogs ne vienmēr ir iespējams. Ceturtais
modelis – reliģiskās pieredzes dialogs. Tā ir savstarpēja dalīšanās garīgajā bagātībā.
Kardināls
Torāns ir pārliecināts, ka 27. oktobrī Asīzē netrūks ne formālas, ne neformālas dialoga
telpas. Formālajā telpā ietilps pirmās Lūgšanu dienas par mieru atcere un iedziļināšanas
jau pieminētajā tematā „Patiesības svētceļnieki, miera svētceļnieki”. Uzrunas teiks
gan pāvests Benedikts XVI, gan klātesošo delegāciju pārstāvji. Nozīmīgs brīdis būs
arī apņemšanās atjaunošana strādāt miera labā. Sekos kopēja pusdienu maltīte, bet
pēcpusdienā – neliels svētceļojums līdz svētā Franciska bazilikai.
Katoļticīgie
šīs tikšanās priekšvakarā ir aicināti uz lūgšanu vigīliju Romā, svētā Pētera bazilikā.
Vigīliju vadīs pāvests Benedikts XVI.