Benedikts XVI kanonizē trīs svētīgos no Itālijas un Spānijas

Katoliskā Baznīca priecājas par jaunajiem svētajiem. 23. oktobra priekšpusdienā Sv. Pētera laukumā Benedikts XVI vadīja dievkalpojumu, pasludinot par svētiem divus itāļus un vienu spānieti. Tie ir bīskaps Gvido Marija Konforti (1865-1931), priesteris Luidži Gvanella (1842-1915) un māsa Bonifācija Rodrigeza Kastro (1837-1905). Viņi ir dažādu reliģisko institūciju dibinātāji. Pirmās un šogad arī pēdējās kanonizācijas svinības notika Pasaules misiju dienā. Jauno svēto dibināto kongregāciju locekļi veic misionāro darbu dažādās pasaules zemēs.

Svētās Mises homīlijā Benedikts XVI uzsvēra, ka bīskaps Konforti, priesteris Gvanella un māsa Rodrigeza Kastro īstenoja evaņģēlisko aicinājumu mīlēt Dievu un savu tuvāko ar visu savu sirdi un ar visu savu prātu. Bīskaps Gvido Marija Konforti nodibināja Ārvalstu misiju institūtu. Tā debesīgais aizbildnis bija Austrumu apustulis, svētais Francisks Ksavers. Bīskaps veltīja savu laiku un spēkus cilvēku garīgajai formācijai. Viņa dzīve bija daudzu un smagu pārbaudījumu caurausta. Taču katru situāciju bīskaps pieņēma kā Dieva aicinājumu vēl vairāk paļauties uz Viņu. Parmas bīskaps Gvido Marija Konforti mācīja misionārus, ka svētums ir Dieva gribas pildīšana, un to īstenoja arī savā dzīvē.

Arī priesteris Luidži Gvanella savā dzīvē īstnoja Dieva mīlestības bausli. „Šodien pateiksimies Dievam par šo pravieti un mīlestības apustuli – aicināja pāvests. – Svētais Luidži rūpējās par nabagiem, bāreņiem, slimniekiem un imigrantiem. Viņš nodibināja Žēlsirdības kalpu un Vissvētākās Jaunavas Marijas meitu kongregācijas. Priesteris Luidži vienoja kontemplāciju ar aktīvu pastorālo darbību. Svētā dzīvi varam izteikt ar vārdiem, ko pats teica savas nāves brīdī: In caritate Christi.”

Kopā ar Kristu ikdienas dzīves grūtībās – tā ir svētās Bonifācijas Rodrigezas Kastro garīgās dzīves iezīme. Spāņu klostermāsai darbs bija ne tikai iztikas pelnīšana, bet arī apustulāts. Nepieciešamība strādāt agri viņā izveidoja stingru personību, ļaujot izjust smagos strādnieču dzīves apstākļus, nogurdinošās darba stundas un niecīgo atalgojumu. Svētās Bonifācijas Rodrigezas Kastro dibinātā kongegrācija bija vērsta uz sieviešu strādnieču interešu aizsargāšanu.

Benedikts XVI aicināja ticīgos, sekojot jauno svēto piemēram, būt par patiesiem Dieva un tuvākmīlestības lieciniekiem. Kanonizācijas svinības noslēdzās ar mariānisko lūgšanu „Kunga eņģelis”. Pāvests mudināja klātesošos lūgties par tikšanos Asīzē labu iznākumu. Jau ziņots, ka 27. oktobrī svētā Franciska dzimtajā pilsētā sapulcēsies reliģiju, zinātnes un kultūras pārstāvji, lai kopīgi pārdomātu un lūgtos par mieru un taisnību pasaulē.

Kanonizācijas svinības iztraucēja kāda garīgi nelīdzsvarota persona, kas uzrāpās uz Bernīni kolonādes jumta, Svētā Pētera laukuma labajā pusē. Ilgāku laiku viņš mēģināja pievērst sev uzmanību, bet vēlāk sadedzināja Bībeli. Vatikāna preses sekretārs priesteris Federiko Lombardi paskaidroja, ka runa ir par Rumānijas valstspiederīgo, kuru aizturēja Vatikāna žandarmērija. Incidenta autors atzinis, ka esot vēlējies nodot pasaulei speciālu vēstījumu saistībā ar cīņu pret terorismu. Kanonizācijas svinībās klāesošais Romas mērs Džanni Alemanno incidentu nosauca par „vienkāšu ekshibicionisma aktu”.

Sveicot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests atgādināja, ka 22. oktobrī Romas diecēze un Baznīca Polijā pirmo reizi svinēja svētīgā Jāņa Pāvila II liturģisko piemiņas dienu. Plašas svinības notika arī Nikaragvā. Vairāki tūkstoši ticīgo sestdien piedalījās svētceļojumā, kas notika svētīgā Jāņa Pāvila II draudzē, Boako pilsētā. Gājiens noslēdzās ar svēto Misi, ko svinēja bīskaps Žoržs Solorzano.

S. Krivteža / VR