Pāvests tiekas ar militārajiem ordinārijiem

Vatikāna pils Klemensa zālē sestdien bija pulcējušies militārie ordināriji – bīskapi no dažādām pasaules valstīm, kas atbild par militārpersonu garīgo aprūpi. Šais dienās viņi piedalījās VI Starptautiskajā militāro ordināriju sanāksmē un III starptautiskajos militāro kapelānu formācijas kursos. Abas šīs tikšanās bija sarīkojusi Pontikālā padome „Taisnība un miers”.

Militārie ordināriji audiencē pie pāvesta Benedikta XVI ieradās dienā, kurā aprit 25 gadi, kopš izdota Jāņa Pāvila II apustuliskā konstitūcija Spirituali militum curae. Šīs konstitūcijas mērķis ir veicināt militārpersonu un viņu ģimenes locekļu pastorālo aprūpi kazarmās, skolās, slimnīcās. Pašreizējais pāvests atzīst, ka 25 gadus pēc šī dokumenta iznākšanas, militārie ordināriji un viņu palīgi priesteri un diakoni, ir spējuši aizvien vairāk piemēroties mūsdienu evaņģelizācijas prasībām.

„Runa ir par tādu kristiešu audzināšanu, kuriem būtu dziļa ticība, kuri dzīvotu pārliecinošu reliģisko dzīvi un kuri liecinātu par Kristu savā vidē,” teica pāvests bīskapiem, kas atbild par militārpersonu garīgo aprūpi. Svētais tēvs atgādināja, ka kristietim, kurš kalpo militārajā dienestā, sava dzīve vispirms ir jābalsta uz pirmo un vislielāko Dieva bausli – uz Dieva un sava tuvākā mīlestību, jo kristietis-militārists ir aicināts īstenot sevī tādu sintēzi, kas ļauj karot mīlestības dēļ, proti, kalpot mieram caur ieročiem.

Benedikts XVI aicināja pievērst uzmanību karavīriem, kas palīdz bēgļiem, kā arī cietušajiem zemestrīcēs, plūdos un citās katastrofās, tiem, kas riskējot ar savu dzīvību, dezaktivizē mīnas, kas dodas kara ugunīs, un tiem, kas veic miera misijas, tiem, kas patrulē pilsētās un strīdus teritorijās, lai cilvēki nenogalinātu cits citu. Pāvests piebilda: „Pasaulē ir tik daudz militārajās formās tērptu vīriešu un sieviešu, kas tic Jēzum, mīl patiesību un vēlas mieru. Kā īsteni Kristus mācekļi, viņi kalpo savai nācijai un dod ieguldījumu cilvēktiesību veicināšanā.”

Benedikts XVI norādīja, ka nepietiek tikai ar tiesību dinamiku, lai atgūtu zaudēto līdzsvaru. Ir jāiet arī izlīgšanas un piedošanas ceļš. Pāvests novēlēja, lai militāro ordināriju un viņu līdzstrādnieku – priesteru un diakonu darbs veicina vispārēju siržu atjaunotni un nes mieru visā pasaulē, pēc kura cilvēce tik ļoti ilgojas.

I. Šteinerte/VR