Tikšanās Vatikānā apliecina – jaunā evaņģelizācija jau notiek

Jaunā pontifikālā padome, kuru pāvests izveidoja pirms gada un kurai uzticēta jaunās evaņģelizācijas veicināšanas misija, 16. oktobrī Romā organizēja starptautisku tikšanos „Jaunās evaņģelizācijas jaunie evaņģelizētāji”. Uz to bija ieradušies astoņi tūkstoši visdažādāko tautību, vecuma un statusa cilvēki – ģimenes ar bērniem, pusaudži, veci ļaudis, cilvēki ratiņkrēslos, garīdznieki. No rīta notika dalīšanās par evaņģelizācijas darbā gūto pieredzi, savukārt pēcpusdienā Pāvila VI aulā dalībnieki uzklausīja sabiedrībā pazīstamu cilvēku liecības un Svētā tēva sagatavoto uzrunu.

Divas stundas pirms tikšanās ar pāvestu pie ieejas Vatikānā bija sapulcējies dziedošu un priecīgi čalojošu cilvēku pūlis. Tā vidū sastapu ļaudis, kas bija tērpušies ukraiņu tautas tērpos. Šie cilvēki pārstāvēja Apustuļa Andreja evaņģelizācijas skolu. Skola savu darbību sākusi tikai pirms diviem gadiem Ļvovā un Kijevā, bet tagad izpletusies arī tālāk, piemēram, viena no filiālēm ir Lisabonā, kurp darba meklējumos devušies daudzi ukraiņi. Skolas īstenotā evaņģelizācija balstās uz 30 kursiem. Grupa iziet vienu piecu dienu kursu, savāc citus cilvēkus, kas vēlas padziļināti iepazīt Evaņģēliju, un organizē šo kursu viņiem, bet pēc tam iet nākamo kursu.

Skaidrojot savu motivāciju piedalīties konferencē Romā, skolas pārstāvis tēvs Teodors teica: „Mums ir ļoti svarīgi dzirdēt Svētā tēva domas par jauno evaņģelizāciju. Diemžēl ne visi to uztver pozitīvi, jo tas ir kaut kas jauns un tāpēc varbūt liekas aizdomīgs, agrāk nekā tāda arī nebija. Svētais tēvs pēdējā laikā bieži saka, ka jaunā evaņģelizācija ir vajadzīga Eiropai un visai pasaulei. Ja viņš saka, ka to vajag, tad mēs ar vēl lielāku pārliecību to darīsim.”

Prieka pilnie Apustuļa Andreja evaņģelizācijas skolas audzēkņi piedāvājās atbraukt un novadīt šādus kursus arī Latvijā, kā arī nevilcinoties nodziedāja vairākas dziesmas. Viena no tām bija dziesma par jauno dzīvi. Pēc dziesmas noklausīšanās tēvs Teodors piebilda: „Tā ir jaunā dzīve, ko mums Kungs dod caur Svēto Garu un jauno evaņģelizāciju. Un mēs patiešām redzam, ka caur jauno evaņģelizāciju cilvēki iegūst jaunu dzīvi, kļūst pavisam citādāki, garīgi jauni. Kā raksta apustulis Pāvils: jums ir jāietērpjas Kristū un jākļūst par jauniem cilvēkiem. Un Svētais Gars to dara.”

Savukārt francūziete Izabela Romā bija ieradusies kopā ar starptautiskā projekta „Jaunatne 2000” piecdesmit cilvēku komandu. Šī misiju iniciatīva tiek īstenota Īrijā, Anglijā, Vācijā, Austrijā, Francijā un Beļģijā. Tās ietvaros tiek organizēti trīs dienu festivāli, kuros galvenais uzsvars tiek likts uz adorāciju, Kristus klātbūtnes piedzīvošanu Vissvētākā Sakramenta priekšā. Jautāta, kas ir visgrūtākais, cenšoties evaņģelizēt mūsdienu cilvēkus, Izabela teica: „Manuprāt, tā ir nevēlēšanās satikt Dievu. Rodas tāds iespaids, ka cilvēki ir laimīgi ar savu dzīvi, lai gan nezinu, cik patiesi laimīga tā ir. Un vēl varbūt traucē iespaids par kristiešiem, ka viņi nav laimīgi, ka kristieša dzīve ir tikai morālu likumu pildīšana. Viņus ir grūti pārliecināt uz Kristu paskatīties ar citām acīm.”

Līdzīgu viedokli izteica arī Lina Serusi no Sardīnijas, kas ir iesaistījusies Itālijas diecēžu jauniešu evaņģelizācijas projektā. Viņa vēl piebilda, ka visgrūtāk ir uzrunāt kristītus cilvēkus, kas ir aizgājuši no Baznīcas, jo parasti tā pamatā ir bijusi kāda negatīva pieredze. Šī iemesla dēļ priekšlikumu ieiet baznīcā šie cilvēki uztver nelabprāt.

Lina kopā ar citiem 200 Itālijas jauniešiem no dažādām diecēzēm pēc tikšanās ar Svēto tēvu devās uz Marijas Lasaletes baznīcu, kur notika kopīga slavēšana. Citās reizēs, kad projekta dalībnieki īsteno evaņģelizāciju kādā draudzē, viņi uzrunā cilvēkus uz ielas un aicina ieiet baznīcā, lai uz brīdi pakavētos adorācijā. Projekta mērķis ir atmodināt kristītos cilvēkus.

Lina pati projektā iesaistījās tāpēc, jo vēlējās evaņģelizēt un meklēja iespēju, kā to īstenot. „2006. gadā es sastapu dažus cilvēkus, kas to darīja, un biju ļoti pārsteigta par šo jauno evaņģelizācijas projektu,” stāsta Lina. „Mani uzaicināja uz baznīcu pusnaktī, un tas bija tik neparasti. Tobrīd jau biju ticīga, bet meklēju, ar ko kopā varētu sludināt Kristu. Ikdienas dzīvē tas ir tik grūti. Šeit atradu iespēju to darīt kopā ar citiem jauniem cilvēkiem. Pirms evaņģelizācijām mēs kopīgi lūdzamies, piedalāmies Svētajā Misē un pēc tam ejam ielās, lai liecinātu un aicinātu citus jaunus cilvēkus piedzīvot Dievu Kristū.”

Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies pārstāvji arī no divām poļu kopienām. Augšāmcēlušās Kristus kopienas „Galileja” vadītājs priesteris Kšištofs Červjanka pastāstīja, ka viņi evaņģelizāciju īsteno divējādi. Pirmkārt, tā ir katra kopienas cilvēka evaņģelizācija un šis darbs norisinās mājas grupiņās, kur lasa Dieva Vārdu un dalās ar ticības pieredzi. Uz mājas grupiņām, kuras viņi dēvē par augšāmcelšanās namiem, aicina arī apkārtējo māju iedzīvotājus, draugus, paziņas. Savukārt otrs virziens ir evaņģelizācijas skola. Kā īpašu Dieva svētību viņi uzskata kursus, kurus vada atsevišķi sievietēm un vīriešiem un kuros runā par katra identitāti. „Tā ir liela mūsdienu vajadzība – aizsniegt vīriešus, lai viņi atgūtu drosmi būt par kristiešiem, katoļiem; atklātu, ka viņu vieta ir Baznīcā; lai neslēptos aiz sievietēm, bet ietu uz priekšu,” saka pr.Kšištofs, piebilstot, ka kalpošana laulātajiem pāriem arī labi attīstās, bet izaicinājums ir darbs ar jauniešiem.

Jautāts, cik aktuāla jaunā evaņģelizācija ir Polijā, priesteris strauji iesaucās: „Ļoti aktuāla. No vienas puses var teikt, ka Baznīcā ir pūļi. Bet redzam, cik ļoti svarīga ir ticības dzīves padziļināšana, kas balstās uz Dieva Vārdu un dalīšanos ticības pieredzē. Jau var redzēt, kā ģimenēs vairs nenotiek dalīšanās ar ticību, kā tas bija iepriekš, kad ticība tika nodota no paaudzes paaudzei. Ir nepieciešama jaunā evaņģelizācija. Baznīcā vajadzīga evaņģelizācija. Jo ticīgais nozīmē tāds, kas sludina.”

Varšavas akadēmiskā evaņģelizācijas kopiena „Dzīvības ūdens” ir izveidojusies no mazas 15 cilvēku grupas, bet šobrīd tajā ir jau 1200 personas. Vietējās draudzes teritorijā ir deviņas studentu kopmītnes, tāpēc evaņģelizācijas darbs galvenokārt notiek studējošās jaunatnes vidū. Kopiena izmanto dažādas evaņģelizācijas metodes: šūniņas, Alfa kursu, īsteno individuālu un arī ielu evaņģelizāciju, tiek organizētas evaņģelizācijas rekolekcijas Adventa un Lielā gavēņa laikā. Piedaloties Romas konferencē, dzimušas vēl jaunas idejas, kā īstenot evaņģelizāciju. Tomēr ne tas vien. Gūtas arī daudzas citas atziņas.

Kopienas vadītājs priesteris Romans Tščiņskis pastāstīja: „Ļoti svarīgs bija Svētā tēva vārds par sēklu, par Vārdu, kas izplešas ļoti delikāti. Pat ja pasaulē ir daudz ļaunuma, tomēr Vārds aizsniedz cilvēkus un burtiski dzemdē, nes augli. Un mums ir jābūt šī Vārda nesējiem. Mums tas ir jānes uz vietām, kuras tas vēl nav sasniedzis.” Savukārt Aņu Stefaņaku no kopienas „Dzīvības ūdens” visvairāk bija uzrunājis Benedikta XVI teiktais par lūgšanu, par to, ka cilvēkam ir cieši jālūkojas Jēzus vaigā, lai varētu par Viņu stāstīt citiem. „Vajag kontemplēt Dievu, lai varētu Viņu atspoguļot un dot citiem,” teica Aņa. Bet viņas draudzene Izabela Stoklosa savukārt atsaucās uz Kolumbijas arhibīskapa teikto konferences laikā. „Viņš atzina, ka diemžēl daudzās vietās tiek īstenota ‘iekonservējoša’ pastorālā aprūpe. Tiek īstenotas daudzas dievbijības aktivitātes, bet tām nav nekā kopīga ar evaņģelizāciju. Mani ārkārtīgi aizkustina, ka Baznīcā par to tagad runā atklāti, ka šīs lietas tiek sauktas vārdā. Un arī tas, ka pāvests grib atbildēt uz šī brīža situāciju Baznīcā un vēlas mūs atmodināt, lai mēs citus darītu par mācekļiem. Mēs esam piedzīvojuši Kristus mīlestību un tagad ejam tālāk,” prieka un enerģija pilna teica Izabela no Polijas.

I. Puce