Svētā Krēsla paziņojums sakarā ar Kadafi nogalināšanu
Ziņa par Lībijas līdera Muamara Kadafi nāvi liek kārtējo reizi pārdomāt par cilvēka
ciešanām – lasām Vatikāna preses dienesta izdotajā paziņojumā. Runa ir par milzīgajām
ciešanām, ko izraisa tādas sistēmas sabrukšana, kas balstās nevis uz personas cieņu
un respektu, bet vienīgi uz varu. Šī ziņa noslēdz pārāk garo un traģisko posmu asiņainajā
cīņā pret smago un diktatorisko režīmu. Svētais Krēsls pauž cerību, ka jaunā valdība
pēc iespējas ātrāk sāks darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu mieru un valsts atjaunotni,
un centīsies pasargāt Lībijas tautu no vardarbības, ko izraisa sāncensības un atriebības
gars. Svētais Krēsls novēl, lai valdības rīcība balstītos uz taisnīgumu, un lai starptautiskā
kopiena nesavtīgi sniegtu palīdzīgu roku.
Vatikāna izdotajā paziņojumā tiek
apliecināts, ka katoļticīgie Lībijā turpinās sniegt liecību un nesavtīgi kalpot karitatīvajā
un veselības aprūpes sfērās. Svētais Krēsls, no savas puses, iestāsies Lībijas tautas
labā ar tā rīcībā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem starptautisko attiecību jomā,
un veicinās taisnīgumu un mieru. Šajā sakarā Vatikāna preses dienests atgādina, ka
Svētais Krēsls, veidojot diplomātiskās attiecības, parasti atzīst nevis valdības,
bet gan valstis. Līdz ar to tas formāli nav atzinis Nacionālo Pārejas padomi (CNT)
par Lībijas valdību. Tomēr ņemot vērā šīs padomes efektīvo darbību, Svētais Krēsls
to uzskata par likumīgu Lībijas tautas pārstāvi, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Ziņojumā norādīts, ka Vatikāna pārstāvji jau vairākas reizes ir tikušies ar Lībijas
jaunās valdības locekļiem. Sarunu laikā abas puses atzina abpusēju diplomātisko attiecību
nozīmi. Lībijas puse pauda atzinību par Benedikta XVI izteiktajiem humanitārajiem
aicinājumiem un reliģisko ordeņu locekļu darbību slimnīcās un sociālās palīdzības
centros.
Pontifikālās „Taisnība un miers” padomes prezidents kardināls Peters
Turksons, komentējot M. Kadafi nogalināšanu, atgādina, ka nekad nedrīkst priecāties
par cita cilvēka nāvi, pat ja šis cilvēks būtu kriminālnoziedznieks. Gan Lībijā, gan
citās Ziemeļāfrikas zemēs, ko iezīmē „arābu pavasaris”, nepietiek ar „atbrīvošanos
no dažiem līderiem”, bet ir vajadzīga „brīvība visiem”, tai skaitā arī kristiešiem,
kuri šajā reģionā ir mazākumā – uzskata kardināls. Tagad ir jāmēģina saprast, kas
notiks tālāk. Notikušais nav tikai Lībijas iekšējā lieta, jo šīs valsts notikumos
iesaistīta starptautiskā kopiena. Par galveno mērķi būtu jāizvirza izlīgšana. Tā ir
nepieciešama, lai Lībija varētu iet uz priekšu kā vienota nācija – saka kardināls
P. Turksons.