Itālija: benediktiešu mūku tikšanās ar musulmaņiem no Irānas

Svētā Anzelma benediktiešu abatijā Romā septembra mēnesī trīs dienas uzturējās neierasti viesi – šiītu musulmaņu grupa no Irānas. Viņi bija ieradušies, lai piedalītos benediktiešu rīkotajā saietā ar mērķi veicināt starpreliģiju dialogu. Šiītus doktora Mohammada Ali Šomali vadībā pārstāvēja deviņi cilvēki, savukārt, 11 dalībnieki ir Katoliskās Baznīcas Rietumu tradīcijas mūki.

Ir zināms, ka benediktiešu ordenis starpreliģiju dialoga ietvaros jau vairākus gadus uztur draudzības saikni ar budistu mūku kopienām. Taču islāmā mūku kustība nepastāv. Uz kāda pamata tad tiek attīstīts benediktiešu dialogs ar Kumas pilsētas starptautisko Islāma studiju institūtu, kuram pieder arī minētā šiītu grupa? Tēvs Viljams Skudlareks, kurš atbild par benediktiešu ordeņa dialogu ar citām reliģijām, Vatikāna radio paskaidroja, ka, neraugoties uz to, ka musulmaņiem nav mūku ordeņu, tomēr viņiem pastāv mūku dzīvei raksturīgas prakses, piemēram, tāpat kā mūki, viņi ik dienas konkrētā laikā pulcējas uz lūgšanām.

Tēvs Skudlareks atzīstas, ka ideja par tikšanos ar musulmaņiem radusies, lielā mērā pateicoties, filmai „Par Dieviem un cilvēkiem”, kura uzņemta, pamatojoties uz Alžīrijā nogalināto franču trapistu dzīves stāstu. Šīs kopienas priors, Kristians de Šeržē gadu pirms nāves, Eiropas mūku rīkotās starpreliģiju dialoga tikšanās laikā jautāja: „kā gan varam runāt par reliģisko dialogu, ja mūks nerunā ar mūku, vai klostermāsa ar klostermāsu, vai budists ar katoli, vai katolis ar hinduistu...?” Tēvs Šeržē uzsvēra reliģiskās pieredzes apmaiņas nepieciešamību. Tieši šādas pieredzes apmaiņas dēļ, benediktieši bija sarīkojuši arī tikšanos ar vienu no pasaules reliģiskajām kopienām – Irānas musulmaņiem-šiītiem.

I. Šteinerte/VR