J. Lobo, SJ: Rožukronis stiprina ģimenes stabilitāti un garīgo veselumu

Oktobris Baznīcā ir īpaši veltīts Rožukronim. Rožukronis galvenokārt ir ģimenes lūgšana. Tas rosina pārdomāt Kristus noslēpumus, sekojot Marijas piemēram, jo Marija ir cieši saistīta gan ar sava Dēla iemiesošanos, gan ar Viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.

7. oktobrī katoļticīgie atzīmēja Rožukroņa svētkus. Tos ieviesa pāvests, svētais Pijs V. Viņš piederēja dominikāņu ordenim un pats atšķīrās ar lielu mīlestību uz Rožukroņa lūgšanu. Pijs V Rožukroņa dienu ieviesa, pateicoties Dievam par kristiešu uzvaru pār turku karaspēku Lepanto kaujā. Tā kā Rožukroņa svētki iekrīt oktobrī, tad viss mēnesis ir veltīts Jaunavas Marijas godināšanai ar Rožukroņa starpniecību.

Rožukroņa mēnesī kopā ar mūsu kolēģi no indiešu raidījumu redakcijas, jezuītu tēvu Jūdžinu Lobo pārdomāsim šīs lūgšanas nozīmi:

Rožukronis ir kristīgās ticības kopsavilkums. Tas sākas ar Marijas pieredzi, taču to caurvij skaidra kristoloģiska orientācija. Savas parādīšanās laikā Lurdā un Fatimā, Dievmāte aicināja Bernadeti, Lūciju, Jacintu un Francisku lūgties Rožukroni. Šī lūgšanas dāvana, kas saņemta no Kristus Mātes, ticīgos ved pie viņas Dēla. Pāvests Jānis Pāvils II, apustuliskajā vēstulē Rosarium Virginis Mariae aicina pievērst uzmanību veidam, kādā Marija darbojas uz mūsu dvēseli, kamēr mēs kontemplējam Jēzu ar viņas acīm. Mēs novēlam sevi viņas mātišķajai vadībai un ļaujam vadīt mūsu sirdis. Rožukronis mistiskā veidā liek iejusties Marijas ādā, kamēr viņa uzlūko Jēzus cilvēcisko izaugsmi Nācaretes namā un viņa turpmākos dzīves notikumus. Tādējādi mēs spējam vienoties ar pašu Jēzus personu.

Rožukronis ir garīga buķete, ko pasniedzam Vissvētākajai Mātei. Tā ir kontemplācijas un klusuma skola. Pirmajā mirklī var likties, ka Rožukronis ir vārdu savirknējums, tāpēc to ir grūti attiecināt uz klusuma lūgšanu. Taču, īstenībā, „Esi sveicināta” atkārtojums netraucē iekšējo klusumu, tieši pretēji, to vēl vairāk nostiprina un palīdz ieklausīties Dieva balsī, kas uzrunā mūsu sirdis.

Tātad, Romas Katoliskā Baznīca Rožukroni uztver kā dalību Marijas dzīvē, kura savu uzmanību veltī Kristum. Pāvests Leons XIII savulaik uzsvēra, ka Marija ir ceļš uz Kristu. Šis pāvests, kurš vēsturē ir iegājis kā pirmās sociālās enciklikas Rerum novarum autors, ir bijis pazīstams arī kā „Rožukroņa pāvests”. Rožukronim viņš ir veltījis 12 enciklikas un piecas apustuliskās vēstules.

Pašreizējais pāvests Benedikts XVI ir konstatējis, ka Rožukronis šobrīd piedzīvo jaunu pavasari. 2008. gada 3. maijā viņš atzīmēja, ka „tas visdaiļrunīgāk liecina par mīlestību, ko jaunā paaudze izjūt pret Jēzu un Viņa Māti”. Benedikts XVI apliecina, ka Rožukronis ir meditācija par visiem svarīgākajiem pestīšanas vēstures notikumiem.

Lai arī par Rožukroņa dibinātāju tiek uzskatīts svētais Dominiks, ir zināms, ka jau vairākus gadsimtus pirms viņa, mūki ir piekopuši līdzīgu Psalmu skaitīšanas formu. Savukārt, kristieši, kuri neprata lasīt, mēdza atkārtot vienu un to pašu lūgšanu 10 reizes. Tādējādi radās pamats, uz kura svētais Dominiks vēlāk attīstīja mūsdienās pazīstamo Rožukroni. 2002. gadā pāvests Jānis Pāvils II jau esošajām trim Rožukroņa daļām – Priecīgajai, Sāpīgajai un Augstās godības, pievienoja vēl vienu – Gaismas noslēpumu daļu. Priecīgo noslēpumu virkne aicina kontemplēt Bērna Jēzus dzīvi un liek pieņemt un veicināt dzīvību. Sāpīgo noslēpumu virknē mēs pievēršam skatienu krustā sistajam Jēzum. Tas mums liek noliekties pār cietošo cilvēku. Augstās godības noslēpumos kontemplējam augšāmcēlušos Kristu, un tas, savukārt, liek atjaunot un pārveidot mūsu dzīvi pēc Kristus parauga.

Jau minētajā apustuliskajā vēstulē Rosarium Virginis Mariae, svētīgais Jānis Pāvils II mudināja skaitīt Rožukroni ģimenēs. Patiešām, Rožukroņa skaitīšana ģimenēs piešķir kaut ko no Nācaretes pavarda atmosfēras, jo centrā tiek likts Jēzus. Ģimene dalās Viņa priekos un sāpēs, tā noliek Viņa rokās savas vajadzības un savus plānus, no Jēzus tā smeļas cerību un spēku. Rožukronis stiprina ģimenes stabilitāti un garīgo veselumu.

I. Šteinerte/VR