Pāvests tiekas ar Vācijas pareizticīgo kopienu pārstāvjiem

Freiburgas Garīgajā seminārā pāvests tikās ar pareizticīgo kopienu pārstāvjiem. Vācijā šodien dzīvo grieķu, serbu, bulgāru, rumāņu, krievu, armēņu, gruzīnu, etiopiešu un citu tautību izcelsmes pareizticīgie, kas pieder gan Konstantinopoles, gan Maskavas, Rumānijas, Bulgārijas, Armēnijas, Antiohijas, Aleksandrijas koptu un citiem pareizticīgo patriarhātiem. Pavisam Vācijā ir 467 pareizticīgo kopienas, 17 bīskapi, no kuriem 12 rezidē Vācijā, 267 priesteri un 40 diakoni. Ticīgo skaits kopā sastāda ap pusotru miljonu.

Pareizticīgos tikšanās reizē ar pāvestu pārstāvēja 15 dažādu kopienu vadītāji. Viņus uzrunājot, Benedikts XVI pastāstīja, ka Katoliskā Baznīca ar ieinteresētību seko līdzi pareizticīgo kopienu attīstībai Eiropas Rietumos, kur ir vērojama šo kopienu izaugsme. Vairāk nekā miljons pareizticīgo, kas šodien dzīvo Vācijā, ir kļuvuši par šīs zemes sabiedrības daļu. Pāvests atzīmēja, ka viņi sniedz nozīmīgu ieguldījumu, saglabājot dzīvu kristīgo kultūru mantojumu un kristīgo ticību Eiropā.

Benedikts XVI atcerējās, ka vēl tad, kad viņš bija profesors Bonnā, un vēlāk Minhenes-Frīzingas arhibīskaps, ar personīgu draudzības saišu starpniecību varējis labāk iepazīt un apbrīnot pareizticīgos. Tai laikā sākās arī Vācijas Bīskapu konferences un Pareizticīgo Baznīcas apvienotās komisijas darbs. Visus šos gadus komisija ir veicinājusi savstarpējo sapratni un stiprinājusi attiecības Vācijas katoļu un pareizticīgo starpā.

Pāvests aicināja turpināt kopējo darbu, lai noskaidrotu teoloģiskās atšķirības, jo to pārvarēšana ir nepieciešama, lai panāktu pilnīgu vienotību. Īpaši svarīgs ir primāta jautājums, tā taisnīga izpratne. Romas bīskaps izteica atzinību arī par Starptautiskās katoļu un pareizticīgo komisijas darbu, kura rezultāti ir veicinājuši abu Baznīcu tuvināšanos.

Vēršoties pie pareizticīgajiem un pie visiem Vācijas kristiešiem, Benedikts XVI teica:

„Lai pašreizējās mūslaiku tendences apstākļos, kurā ne mazums cilvēku vēlas „atbrīvot” sabiedrisko dzīvi no Dieva, kristīgās Baznīcas Vācijā, kuru vidū ir arī pareizticīgie kristieši, tai skaitā Austrumu pareizticīgie, pamatojoties uz vienīgo Dievu un visu cilvēku Tēvu, iet kopā pa mierīgas liecināšanas ceļu, lai valdītu sapratne un kopība starp tautām. To darot, lai mēs savas liecināšanas centrā neaizmirstam likt Dieva Iemiesošanās noslēpumu. Apzinoties, ka uz šī noslēpuma balstās katras personas cieņa, lai mēs kopā uzņemamies aizsargāt cilvēka dzīvību no tās ieņemšanas līdz dabiskajam norietam. Lai ticība Dievam, dzīvības Radītājam, un absolūta uzticība katra cilvēka cieņai, stiprina kristiešus cīņā pret jebkādu manipulējošu un selektīvu iejaukšanos pret cilvēka dzīvību. Bez tam, lai pazīstot laulības un ģimenes vērtību, kura kristiešiem ir ļoti dārga, mēs aizsargātu laulības starp vīrieti un sievieti integritāti un vienreizīgumu no jebkādas kļūdainas interpretācijas. Šie ir kristiešu kopējie uzdevumi, kuros daudzi pareizticīgie dod savu svarīgu artavu, lai celtu sabiedrību ar tādu nākotni, kurā valdīs cieņa pret cilvēka personu.”

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI aicināja pievērst skatienu Marijai Hodegetria, jeb Ceļa Zvaigznei, kuru Austrumos godina arī kā „Mūsu ceļa Kundzi”, lai Viņa pavada kristiešus cauri laikiem un norāda ceļu pretim piepildījumam.

I. Šteinerte/VR