Berlīnē pāvests tiekas ar musulmaņiem

Benedikta XVI oficiālās vizītes Vācijā otrā diena noritēja ekumenisma garā. „Auglīga sadarbība starp kristiešiem un musulmaņiem ir iespējama,” atzina pāvests. 23. septembra rītā Berlīnes apustuliskās nunciatūras mītnē viņš tikās ar islāma reliģijas pārstāvjiem. Vatikāna preses dienesta direktors pr. Federico Lombardi apliecina, ka šis 20 minūšu ilgais saiets, kurā piedalījās 15 musulmaņi, katoļu bīskapi, kardināli un dažu starptautisko organizāciju locekļi, notika sirsnīgā gaisotnē un bija konstruktīvs. Ar skaistiem vārdiem pie Svētā tēva un visiem klātesošajiem vērsās musulmaņu kopienas pārstāvis prof. Muhanads Korhide – atzīst pr. Lombardi.

Vācijā dzīvo vairāk nekā 4 miljoni musulmaņu, no kuriem lielākā daļa (70 proc.) ir no Turcijas, bet pārējie no Balkānu zemēm un Irānas. Islāma reliģijas ticīgo kopiena kļūst aizvien strukturētāka. Tai ir savas kulta vietas, bērnudārzi un skolas. Benedikts XVI apliecināja, ka katoļu un musulmaņu starpā Vācijā manāms aizvien lielāks respekts un uzticēšanās. „Berlīne ir īpaši piemērota vieta šādam saietam ne tikai tāpēc, ka tur atrodas Vācijā vissenākā mošeja”, norādīja pāvests, „bet arī tāpēc, ka, salīdzinot ar citām šī zemes pilsētām, tieši Berlīnē dzīvo vislielākais skaits musulmaņu”.

Vācijas Bīskapu konferences prezidents arhib. Roberts Colličs, ievadot tikšanos, uzsvēra, ka mierīga savstarpēja sadzīvošana dažādām reliģijām piederīgo locekļu starpā, kā arī atklāts dialogs veido pamatu kristiešu un musulmaņu kopīgai liecībai par taisnības un miera vērtībām sabiedrībā. Par šīm lietām rūpējas gan pāvests, gan arī Baznīca Vācijā ar tās bīskapiem priekšgalā.

Benedikts XVI runāja par nepieciešamību citam citu labāk pazīt un saprast, par ieguldījumu, ko abas puses var sniegt kopējā labuma veicināšanā un reliģiskās dimensijas nozīmi sabiedrībā. Viņš norādīja, ka savstarpējā respekta pamatā ir dažas vērtības, kas izriet no cilvēka dabas, īpaši katras personas neaizskaramā cieņa. Analizējot pāvesta uzrunas, varam novērot, ka starp tām pastāv cieša saikne un kontinuitāte. Vizītes Vācijā pirmajā dienā, uzstājoties Bundestāgā, viņš runāja par dabisko likumu, kas veido ikvienu tiesību pamatu. Otrās dienas rītā jautājuma par kristiešu un musulmaņu savstarpējām attiecībām kontekstā viņš atgriezās pie šīs tēmas, norādot uz Konstitūciju. Tā ir atskaites punkts visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības. Pat ja teksts ir izstrādāts pagātnē, pilnīgi citā laikā un situācijā, tā saturs joprojām ir saistošs visiem, jo tā veidotāji ielika stingru un nemainīgu pamatu. Normas, kas izteiktas Konstitūcijā, jau kopš radīšanas ierakstītas cilvēka dabā. Tieši kristīgais skatījums uz cilvēku ļāva dokumenta autoriem atrast tādu izteiksmes veidu, kas joprojām kalpo dialogam ar citādi domājošajiem.

„Dārgie draugi, pamatojoties uz visu to, uz ko es šeit norādīju, domāju, ka auglīga sadarbība starp kristiešiem un musulmaņiem ir iespējama – atzina pāvests. – Tādā veidā mēs sniedzam ieguldījumu tādas sabiedrības veidošanā, kas atšķirsies no pagātnes. Kā reliģiski cilvēki mēs varam sniegt svarīgu liecību daudzos sabiedriskās dzīves izšķirošos sektoros. Es domāju, piemēram, par uz laulību dibinātas ģimenes aizstāvēšanu, cieņu pret dzīvību vai lielākas sociālās taisnības veicināšanu.”

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI atgādināja, ka šī gada 27. oktobrī Asīzē notiks dažādu reliģiju pārstāvju tikšanās. Tā būs pārdomu, dialoga un lūgšanas par mieru un taisnību pasaulē diena. Pēc tikšanās ar Vācijas musulmaņu kopienas pārstāvjiem, pāvests devās uz Berlīnes Tēgeles lidostu, lai lidotu uz Tīringenes federālās zemes galvaspilsētu Erfurti.

J. Evertovskis / VR