Benedikts XVI par "Dieva klusēšanu" un "ticības uzvaru"

Kad mūs piemeklē smagi pārbaudījumi, neaizmirsīsim uzticēties Jēzum – ticīgos mudināja Benedikts XVI trešdienas vispārējās audiences laikā, kas notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Katehēžu cikla par lūgšanu ietvarā pāvests šodien pievērsās 22. psalmam. Piedzīvojot ciešanas mums reizēm liekas, ka Dievs klusē. Taču īstenībā Viņš ir vienmēr klātesošs mūsu dzīvē. Dievs nekad mūs nepamet, pat ja šķiet, ka klusē. Tādēļ esam aicināti dzīvot ar dziļu ticību, drošu paļāvību un stingru pārliecību, ka Dievs darbojas mūsu dzīvē pat vistumšākajos tās momentos. Svētais tēvs atgādināja, ka lūgšana palīdz mums pārkāpt šķietamību un saskatīt realitāti. Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI norādīja, ka šajās dienās Polijā tiek atzīmēta „Audzināšanas nedēļa”. Audzināšanas mērķis ir cilvēka integrāla attīstība. Tas ir uzdevums, kura veikšanā jāsadarbojas vecākiem, skolotājiem, garīgajiem ganiem, kā arī attiecīgajām valsts institūcijām.

„Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus. Es saucu dienā, bet tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru” – ar šiem vārdiem iesākas 22. psalms. Benedikts XVI norādīja, ka tas ir viens no psalmiem, kas visvairāk tiek pētīts un ar kura vārdiem cilvēki visbiežāk lūdzas, jo tam ir dziļa kristoloģiska nozīme. Kā zināms, panta sākums atrodams arī Mateja un Marka evaņģēlijos (sal. Mt 27, 46; Mk 15, 34). Vārdi „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis” izskanēja no Jēzus mutes Viņa ciešanu laikā pie krusta. Pāvests skaidroja, ka psalmā attēlota nevainīga persona, kura tiek vajāta un ienaidnieku ielenkta. Minētajā kliedzienā saklausāmas lielas sāpes un reizē stingra ticības pārliecība. Psalmists ar lielu paļāvību un dziļu ticību sauc „mans” Dievs. Tādā veidā viņš uzrunā Kungu. Pat ja šķiet, ka Dievs klusē, viņš neļaujas maldiem un tic, ka saites ar Kungu nevar būt pilnībā sarautas. Vienlaikus apliecina, ka viņa Dievs nevar taču viņu pamest. Jēzus piedzīvo pamestību un uzņemas ciešanas, lai panāktu dzīvības uzvaru un dāvātu dzīvību visiem ticīgajiem – norādīja pāvests.

„Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts. Uz tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja tu esi mans Dievs.” Šie vārdi norāda uz Dieva tuvumu un klātesamību mūsu dzīvē. Ja iepriekš psalmists atsauc atmiņā Dieva uzticību, kādu piedzīvoja Izraēļa tauta, tad tagad viņš runā par savu personīgo pieredzi. Viņš atzīst, ka Dievs ir mīlestības Dievs. Raudu dziesma pārvēršas par pazemīgu lūgšanu: „Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz”. Vienīgais, kas tagad psalmistu baida, ir ienaidnieki. Viņš uz briesmām skatās „caur palielināmo stiklu”: „Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši. Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rūcošs lauva”. Šajā kontekstā Benedikts XVI norādīja uz cilvēka zvēriskās rīcības smagumu. Tad, kad cilvēks kļūst brutāls un uzbrūk savam brālim, pār viņu gūst virsroku kaut kas dzīvniecisks. Šķiet, ka viņš pārstāj līdzināties cilvēkam. Vardarbībā vienmēr ir kaut kas zemisks un tikai Dievs ar savu pestīšanu nesošo spēku var no jauna padarīt cilvēku patiesi cilvēcisku.

Pāvests skaidroja, ka minētajā psalmā vaimanas pārvēršas par pateicību un slavas dziesmu Kungam par Viņa pestīšanas dāvanu. Psalms atsauc atmiņā Golgātas notikumus, liek izdzīvot Jēzus ciešanas un dalīties Viņa augšāmcelšanās auglīgajā priekā. Ļausim, lai Lieldienu noslēpuma gaisma mūs apgaismo pat tad, kad liekas, ka Dievs mūs ir pametis, pat tad, kad Viņš klusē – mudināja Benedikts XVI.

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests pieminēja nesen notikušo 25. Itālijas nacionālo Euharistijas kongresu. Viņš atgādināja šodien Dienviditālijas pilsētā Košencā par svētīgu pasludinātās māsas Elenas Ajello vārdus: „Euharistija ir būtisks manas dzīves uzturs, manas dvēseles dziļā elpa, tas ir sakraments, kas piešķir jēgu manai dzīvei un katrai ikdienas darbībai”. Uzrunājot jauniešus, slimniekus un jaunlaulātos, Svētais tēvs atgādināja, ka šodien Baznīca svin Svētā Krusta paaugstināšanas svētkus, bet rīt atzīmēs Vissvētākās Jaunavas Marijas – Sāpju Mātes liturģiskās piemiņas dienu. Viņš novēlēja, lai Kristus krusts un Marijas piemērs kļūst par gaismu jauniešu dzīvē, par atbalstu slimniekiem viņu pārbaudījumos un par pamudinājumu laulātajiem drosmīgi dzīvot saskaņā ar Evaņģēlija principiem.

J. Evertovskis / VR