Itālija: iznākusi grāmata par jauniešu dzīvi, kas balstīta ticībā

„Šodien vairāk nekā jebkād agrāk ir svarīgi, lai jūs kļūstat par „rīta zvaigznēm”, kas pasludina jaunā pavasara ausmu. Cilvēcei ir nepieciešama brīvu un drosmīgu jauniešu liecība. Ir vajadzīgi jaunieši, kas spēj iet pret straumi un liecināt par savu ticību Dievam,” ar šiem vārdiem pirms vairāk nekā 8 gadiem, 2003. gada 3. aprīlī, pāvests Jānis Pāvils II vērsās pie daudzajiem jauniešiem, kas bija ieradušies svētā Pētera laukumā uz Palmu svētdienas svinībām. Īpašu aktualitāti šis aicinājums iegūst arī tagad, neilgi pirms Pasaules Jauniešu dienām Madridē, kas norisināsies no 16. līdz 21. augustam.

Itālijā, izdevniecībā Edizioni Messaggero Padova, ir iznākusi žurnālista Pjero Ladzarina grāmata, kas piedāvā vakardienas un šodienas jauniešu liecības. Šie jaunieši bija kā jau pieminētās „rīta zvaigznes”, kas savā dzīvē sludināja mūžīgo Evaņģēlija pavasari – sākot no Kārļa Leisnera un Benediktas Bjanki Porro, no Pjerdžordžo Frassati un Alberto Marvelli, Vinīcija Dalla Vekkja, līdz Klārai Badano, Rozario Livatino, Federikai Pigini.

Tie ir stāsti par dzīvi un ticību, dzīvi, kur pirmajā vietā bija mīlestība uz Dievu un cilvēkiem. „Labais, ko izdarām šodien, rītdien varbūt tiks aizmirsts, taču nav svarīgi, jo labais vienmēr paliks labais,” citējot Māti Terēzi no Kalkutas, mēdza atkārtot Federika Pigini. „Nav nozīmes tam, vai cilvēki būs pateicīgi par tavu palīdzību, palīdzi vienalga!” līdzīgi uzskatīja jaunais tiesnesis Rozario Livatino, tautā saukts arī par „juristu-puisēnu”, kurš sevī vienoja profesionālo pienākumu izpildi ar morālo skaidrību, ticības un cilvēciskajām vērtībām, kas deva iedvesmu viņa dzīvei. Rozario viņa dzīves plaukumā nogalināja sicīliešu mafija, taču viņa rīcība, kas lika triumfēt taisnībai, ir piemērs, kuru vēlas atdarināt citi.

Cilvēka cieņas veicināšana un sociālā taisnība ir bijuši arī Alberto Marvelli darbības centrā. Marvelli ir viens no Itālijas katoļu strādnieku apvienības dibinātājiem. „Kalpot ir skaistāk, nekā ļaut apkalpot sevi. Jēzus kalpo!” rakstīja jauneklis savās piezīmēs. Viņa beatifikācijas svinībās, kas notika 2004. gada 5. septembrī laukumā netālu no Loreto, pāvests Jānis Pāvils II teica: „Alberto parādīja, kā, mainoties laikiem un situācijām, kristīgie laji spēj bez atlikuma veltīt sevi Dieva valstības celtniecībai savās ģimenēs un darbā, kā arī kultūrā un politikā, nesot Evaņģēliju uz sabiedrības sirdi”.

I. Šteinerte/VR