Makao: mūžībā aizgājis "nabadzīgo tēvs" L. Ruizs Suarezs
27. jūlijā Makao mūžības slieksni pārkāpa 97 gadus vecais jezuītu misionārs Luiss
Ruizs Suarezs. Viņš bija viens no cienījamākajiem cilvēkiem šajā zemē, kuru šodien
pazīst kā Ķīnas Tautas Republikas speciālo administratīvo reģionu. Tēvs Ruizs šeit
nodibināja 140 slimnīcas. Viņu var uzskatīt par Makao sociālās apkalpošanas sistēmas
pamatlicēju. Vietējie ļaudis šo spāņu jezuītu sauca ķīniešu vārdā par Luk Ngai, vai
arī vienkārši par „nabagu tēvu”.
„Luiss Ruizs bija dedzīgs priesteris un cilvēks
ar plašu sirdi,” laikrakstam Macau Daily Times stāsta bijušais Makao jezuītu
provinces vadītājs, tēvs Luiss Sekveira. „Visu, kas viņa piederēja, viņš atdeva nabadzīgajiem
un cietējiem. Viņš absolūti nerūpējās par savu personīgo labumu, un par to liecina
arī viņa darbi.”
Tēvs Ruizs Ķīnā ieradās 1941. gadā. Pekinā viņš apguva mandarīnu
valodu, vēlāk Šanhajā studēja filozofiju. Par priesteri iesvētīts Sjanā, Hebei provincē.
Pēc Ķīnas Tautas Republikas nodibināšanas, 1949. gadā, tēvs Ruizs tika nosūtīts uz
Hongkongu, bet 1951. gadā uz Makao. II Pasaules kara beigās smags pārbaudījums Makao
iedzīvotājiem kļuva nelielās teritorijas pārplūdums ar bēgļiem no kaimiņu zemēm. Ierodoties
Makao, tēvs Ruizs nekavējoties uzsāka kalpot nabadzīgajiem, pārsvarā bēgļiem. Pie
Makao jezuītu rezidences viņš nodibināja sociālās aprūpes centru un nosauca to diženā
Ķīnas misionāra Matteo Ričči vārdā. Šodien aprūpes centrs ir pārtapis par Makao Caritas
centru.
Gādīgais jezuīts palīdzēja Kambodžas, Laosas, Vjetnamas un citu zemju
bēgļiem iegūt dokumentus, atrast darbu un izglītot viņu bērnus. Izglītību viņš uzskatīja
par neatliekamu prioritāti, jo tā ir cilvēka nākotnes garants. Tēvs Ruizs dibināja
arī institūcijas nabadzīgajiem. „Laikā, kad viņš bija tikko ieradies Makao, nodibināt
visus šos centrus nebija viegli, taču viņam tas izdevās un viņš pats uzņēmās arī visu
atbildību,” stāsta Makao Caritas ģenerālsekretārs Pauls Puns Ki Mengs.
Kad
bēgļi Makao pussalu pamazām sāka atstāt, Luiss Ruizs pievērsās šī reģiona sirmgalvjiem.
Kad darbīgais reliģiskais bija nodibinājis pirmos veco ļaužu pansionātus, viņš sāka
domāt, kā palīdzēt cilvēkiem ar prāta traucējumiem, bet vēlāk devās uz Ķīnu, lai tur
attālos novados dibinātu leprozorijus un nodrošinātu tos ar nepieciešamo aprūpi. Kad
pasaule sāka saskarties ar pirmajiem AIDS slimniekiem, tēvs Ruizs devās palīdzēt arī
viņiem, dibinot aprūpes centrus Ķīnā.
Misionārs mēdza atgādināt, ka viņa darbs
ir kalpot pašiem nabadzīgākajiem, tiem, kam visvairāk ir vajadzīga palīdzība. „Neraugoties
uz to, cik lielas bija problēmas, viņš vienmēr prata rast risinājumus. Viņš mums nemitīgi
atgādināja, ka nekas cilvēku nespēj padarīt laimīgāku, kā darīt laimīgus citus,” atceras
jau minētais Makao Caritas pārstāvis Pauls Puns Ki Mengs. Savukārt, priesteris
Sekveira liecina, ka tēvs Ruizs visu darīja ar smaidu. Sarunā ar žurnālistiem, viņš
piebilda arī, ka pēdējos gados, neraugoties uz fizisko spēku ierobežojumu, tēvs Ruizs
vēl apmeklēja ticīgos Ķīnā un celebrēja Svētās Mises Aloiza Gonzagas vārdā nosauktajā
centrā cilvēkiem ar prāta ierobežojumiem.
„Nav lielāka prieka par to, kā kalpot
cilvēkiem. Viņu sejas un smaidi ir vislielākais atalgojums, ko var saņemt,” 1994.
gada novembrī misionārs rakstīja kādā no Makao žurnāliem.
Uzzinājis par tēva
Luisa Ruiza Suareza nāvi, Makao administrators Fernando Čui Sai Ons līdzjūtības telegrammā
jezuītu ordeņa locekļiem rakstīja, ka „šī izcilā filantropa un izcilā Makao pilsoņa
darbs pelna visas sabiedrības atzinību un viņš paliks kā lielo cilvēcisko vērtību
un beznosacījumu kalpošanas piemērs citiem.”
Jau tagad daudzi labas gribas
cilvēki Makao vēlas iet tēva Ruiza pēdās, izrādot solidaritāti pret citiem. Daudzi,
jo īpaši jaunieši, viņu atcerēsies arī kā futbola komandas Real Madrid, tenisista
Rafaela Nadala, kā arī Formula 1 fanu.
„Katrs no viņa var kaut ko mācīties,”
saka tēva Luisa Ruiza ordeņa biedrs Luiss Sekveira.