Vācija: Benedikta XVI vārdā nosaukts laukums Traunšteinā

1951. gada 8. jūlijā jauniesvētītais priesteris Jozefs Ratcingers svinēja pirmo Svēto Misi. Primīcija notika svētā Osvalda baznīcā Bavārijas pilsētā Traunšteinā. Apritot 60 gadiem kopš šī notikuma, pilsētas valde ir vēlējusies, lai laukums iepretim baznīcai turpmāk sauktos pāvesta Benedikta XVI vārdā. Piektdien laukumā bija sapulcējušies ap 100 pilsētnieku un tās viesu, lai būtu liecinieki plāksnes atklāšanai, uz kuras vācu valodā rakstīts Papst-Benedikt XVI.-Platz.

Traunšteinā Jozefs Ratcingers, pašreizējais pāvests Benedikts XVI, apmeklēja ģimnāziju. Tie bija nacionālsociālistu režīma gadi. Grāmatā „Atmiņas no manas dzīves, 1927-1977”, atceroties savu primīcijas dienu, viņš raksta: „Pirmās Mises diena mūsu draudzes svētā Osvalda baznīcā atmirdzēja visā savā spožumā, un prieks, kas to piepildīja, visus iekļāva sakrālajā darbībā, ļoti dzīvā „aktīvas dalības” formā, kam nebija vajadzīga īpaša ārēja darbošanās”.

Šobrīd atpūšoties Kastelgandolfo, tālu no publiskajiem pasākumiem, Benedikts XVI droši vien domās atgriezās tai dienā, kad kopā ar brāli Georgu, visās bavāriešu pilsētiņas mājās ienesa „pirmās Svētās Mises svētību”, saņemot mīlestību arī no pavisam nepazīstamiem cilvēkiem, kādu viņš nespējis pat iedomāties.

Šos vārdus, ko Benedikts XVI piemin savā atmiņu grāmatā, plāksnes atklāšanas ceremonijā Traunšteinā citēja pilsētas mērs Manfrēds Kjosterke. Viņš pastāstīja, ka jau ilgāku laiku pilsētas valde ir meklējusi iespēju pasniegt savam novadniekam atbilstošu dāvanu, un izteica cerību, ka līdz ar laukuma nodēvēšanu Benedikta XVI vārdā, dāvana varētu būt atrasta. Traunšteinas iedzīvotājiem vēstījumu nosūtījis pāvesta brālis Georgs Ratcingers, kurš pats šai pasākumā nevarēja piedalīties. Toties, kā goda viesis klāt bija priesteris Ruperts Bergers, kurš kopā ar brāļiem Ratcingeriem 1951. gada 29. jūnijā saņēma Priesterības sakramentu Frīzingas Domā.

Traunšteinas svētā Osvalda draudzes prāvests Georgs Lindls plāksnes atklāšanas svinībās akcentēja, ka ir nepieciešama zināma deva drosmes, lai nosauktu laukumu pāvesta vārdā laikā, kad uz Baznīcas laivu pūš naidīgi vēji. „Tā ir atzinība cilvēkam, kas nāk no mūsu vides,” piebilda priesteris, „un signāls tam, ka ticībai ir vieta publiskajā dzīvē. Kristīgā vēsts iziet ielās un laukumos. Tā ir paredzēta pasaulei. Baznīca nodotu pati sevi, ja tā atrautos no sabiedrības”.

I. Šteinerte/VR