Benedikta XVI lūgšanu vispārējais nodoms jūlijā ir veltīts AIDS slimniekiem: Lai
kristieši līdzdarbojas AIDS slimnieku fizisko un garīgo ciešanu mazināšanā, it sevišķi
visnabadzīgākajās valstīs.
AIDS epidēmija ir salīdzinoši nesen parādījusies
problēma. Tai lielu uzmanību sava pontifikāta laikā veltīja Jānis Pāvils II. Vienā
no saviem dokumentiem, proti, vēstījumā 13. Pasaules slimnieku dienā, kas tika izdots
2004. gada 8. septembrī, pāvests atzīst, ka tā ir „gara pataloģija”. Lai atbildīgi
ar šo problēmu cīnītos, jāpieliek pūliņi profilakses laukā, tas ir, jāmāca, īpaši
jauniešus, ka dzīvība ir svēta un tādēļ nepieciešams to respektēt, kā arī jāpievērš
uzmanība seksuālajai izglītošanai, proti, jāmāca šo lielo dāvanu izmantot atbildīgi.
Labākais veids kā izsargāties no inficēšanās, ir drošības pasākumu ievērošana.
Jāzina, ka inficēties ar HIV var tikai no inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem,
proti, asinīm, dzimumorgānu izdalījumiem un mātes piena, ja tie nonāk otras personas
asinsritē caur bojātu ādu vai gļotādu. Visbiežāk inficēšanās notiek dzimumattiecību
ceļā – norāda Jānis Pāvils II. Līdz ar to, vienīgā iespēja, kā droši pasargāt sevi
gan no HIV infekcijas, gan arī dažādām citām seksuāli transmisīvām slimībām, ir atturēties
no gadījuma dzimumsakariem, pataupīt seksuālo tuvību tās pilnvērtīgai izdzīvošanai
laulībā, ģimenes ietvaros. Svarīgi apzināties šīs tuvības patieso jēgu: tā ir auglīgas
mīlestības pilnīgā izpausme starp vīrieti un sievieti, kurus vieno nešķiramās laulības
saites. Tāpēc drošības pasākumiem vispirms būtu jāsaistās ar ģimenes saišu stiprināšanu
un atbilstošu audzināšanas darbu.
Minētajā vēstījumā pāvests atgādina, ka
visi ir aicināti iesaistīties cīņā ar šo slimību un atbalstīt slimniekus. Sevišķa
atbildība jāuzņemas valdībām un tiem, kuri šajā jomā darbojas tiešā veidā. Valdībām
jāsniedz skaidra un patiesa informācija saviem pilsoņiem, kā arī jārod vajadzīgie
resursi izglītības un veselības aprūpes jomā. Arī starptautiskajām organizācijām ar
dažādām iniciatīvām pienākas aizstāvēt personas cieņu un cilvēka neatņemamās tiesības
uz dzīvību. Jānis Pāvils II norāda arī uz farmaceitisko līdzekļu ražotāju, izplatītāju,
zinātnieku, kā arī pastorālo darbinieku atbildību šajā laukā.
Misiju nodomu
Benedikts XVI veltī klostermāsām misiju zemēs: Lai konsekrētās māsas, kas darbojas
misiju teritorijās, ir evaņģēliskā prieka liecinieces un Kristus mīlestības dzīvā
zīme.
Vēstījumā 45. Pasaules Lūgšanu dienā par aicinājumiem, kas tika
publicēts 2008. gada 13. aprīlī, pāvests pasvītro, ka misionāru darbības pamatā ir
mīlestība. Uzdevums izplatīt ticību attiecas uz katru kristieti, tomēr dažiem Kristus
uztic īpašu aicinājumu. Jēzus aicina mācekļus, lai tie būtu ar Viņu, un lai sūtītu
tos sludināt – lasām Evaņģēlijā. Benedikts XVI atgādina, ka Kristus mīlestība tiek
nodota tālāk ar piemēru un ar vārdiem. Baznīcai ir vajadzīgi cilvēki, kuri pilnīgi
un radikāli veltī sevi kalpošanai Kristum. Visos laikos ir bijuši un ir vīrieši un
sievietes, kas Svētā Gara vadībā izvēlas izdzīvot Evaņģēliju radikālā veidā, saliekot
šķīstības, nabadzības un paklausības svētsolījumus. Pāvests pasvītro, ka kontemplatīvās
un apustuliskās dzīves institūtu locekļiem ir nozīmīga loma evaņģelizācijā. Pirmie
nemitīgi lūdzas par visu cilvēci, bet otrie ar savu daudzveidīgo karitatīvo darbību
visiem sniedz dzīvu Dieva mīlestības un žēlsirdības liecību.