Itālija: Venēcijā notika diskusijas par Eiropas attieksmi pret "Arābu pavasari"
Venēcijā noslēgusies starptautiskā sanāksme par tematu „Tuvie Austrumi, kurp ejat?
Jauns sekulārisms un negaidītās norises Ziemeļāfrikā”. Sanāksmi sarīkoja Venēcijas
patriarhs, kardināls Andželo Skola un viņa vadītais fonds Oasis. Tikšanās dalībnieki
atzīmēja, ka tā dēvētais „Arābu pavasaris”, jeb revolucionārā kustība arābu zemēs,
radikāli izmainīs arābu un islāma realitāti. Šai laikā Rietumu zemju uzdevums ir palīdzēt,
lai šīs zemes ietu ne tikai pa demokratizācijas ceļu, kas atbilst cilvēku cieņai,
pilsoniskajām tiesībām un reliģiskajai brīvībai, bet arī pa ekonomiskā un sociālā
progresa ceļu, kas šīm tautām vienmēr ir bijis liegts. Kļūdaini būtu raudzīties uz
pašreizējiem notikumiem ar bailēm, raizējoties par to, ko tie varētu nest Rietumu
pasaulei. Tātad, notikumos, kas risinās tepat, netālu no Eiropas kontinenta, līdzās
vardarbības epizodēm, ir jāspēj saskatīt pozitīvie, cerību rosinošie momenti.
Sanāksmes
laikā Venēcijā klāt bija arī aģentūras Asianews direktors Bernardo Červellera.
Viņš intervijā Vatikāna radio pastāstīja: „Domāju, ka vislielākā uzmanība ir jāpievērš
tam, kā šis „Arābu pavasaris” attīstās Ēģiptē. Šeit notiek spraigas debates, ir vērojama
sadarbība – arī starp kristiešiem un musulmaņiem, lai stātos pretim fundamentālismam
un autoritārismam. Arī Tunisijā ir izveidojusies laba situācija, taču šeit pastāv
smaga ekonomiskā problēma, kas prasa Eiropas un citu pasaules valstu palīdzību. Nezinu,
vai tā dēvētā Rietumu pasaule vēlas, lai šīs pārmaiņas notiek, jo šo valstu iedzīvotāji
šoreiz negrib vis pakļauties kādai politikai, kas būtu pieņemta citviet pasaulē, bet
grib būt paši savas politikas veidotāji. Iespējams, ka Rietumu pasaulei to pieņemt
nebūtu viegli.”
Sanāksmē Venēcijā piedalījās arī Milānas katoļu universitātes
starptautisko attiecību docētājs Vittorio Emanuele Parsi. Viņš teica: „Pirmoreiz esam
liecinieki tam, ka politiskais jautājums tiek aktualizēts gan Vidusjūras baseina valstu
ziemeļos, gan dienvidos. Tas ir jautājums pēc brīvības, vienlīdzības, cieņas un tiesībām.
Tās ir vērtības, kas saskan ar Rietumu modernitātes ideju. Tas ir ārkārtējas nozīmes
fakts, kas noteikti saglabāsies arī tad, ja dažas no šīm kustībām varētu izjukt. Tie
ir iedīgļi, kas mums, Rietumu valstīm, ir jāpalīdz nosargāt.”
Par tā dēvēto
„Arābu pavasari” tiek runāts ļoti vispārinātā nozīmē, taču arābu zemēs pastāv lielas
atšķirības. Kopīgs gan ir tas, ka arābu zemes saista politiskā, kultūras un jo īpaši,
lingvistiskā vienotība. Tieši tāpēc protesti varēja notikt vairākās arābu zemēs vienlaicīgi.
Ja palūkojamies uz citām musulmaņu zemēm, tām, kurās arābu valoda ikdienā netiek izmantota,
redzam, ka šīs zemes pašreizējā revolucionārā kustība nav skārusi.