Esam aicināti visās dzīves situācijās slavēt Kungu un paļāvības pilni Viņu lūgt. Esam
aicināti ļaut, lai pats Dievs māca mūs lūgties – sacīja Benedikts XVI trešdienas vispārējās
audiences laikā. Šodien pāvests iesāka jaunu katehēžu ciklu par lūgšanu. Ja iepriekšējās
reizēs viņš mūs iepazīstināja ar dažām izcilām Vecās Derības personībām un atklāja,
ko no viņām varam mācīties savā lūgšanas dzīvē, tad šoreiz Svētais tēvs pievērsās
psalmiem, ko var uzskatīt par lielo „lūgšanu grāmatu”. Klātesošo vidū Svētā Pētera
laukumā bija Francijas militārie kapelāni bīsk. Luka Ravela vadībā. Benedikts XVI
viņus mudināja, savā nereti smagajā dienestā, būt uzticīgiem stundu liturģijas lūgšanām
un ņemt dalību sakramentu svinēšanā. Psalmi ir neizsmeļams mūsu kristīgās dzīves spēka
avots – viņš atgādināja.
Psalmos atklājas vesela sajūtu gamma – norādīja Benedikts
XVI. Tajos tiek izteikti cilvēka prieki un ciešanas, ilgas pēc Dieva un sava grēcīguma
apziņa, laime un pamestības sajūta, uzticēšanās Dievam un sāpīgā vientulība, dzīvesprieks
un bailes no nāves. Šajās lūgšanās atspoguļojas cilvēka dzīve, viņa gara spēks un
ticība, kā arī tās ļauj saskatīt Dieva tuvuma pieredzi. Psalmi, kuru kopējais skaits
ir 150, sastāv no himnām, personīgiem un kolektīviem lūgumiem, pateicības dziesmām,
gandarīšanas vārdiem utt. Neraugoties uz izteiksmes veidu lielo daudzveidību, šajos
Svēto Rakstu tekstos varam saskatīt pamatā divus elementus – pazemīgus lūgumus un
Dieva slavēšanu. Abi ir cieši saistīti. Tā kā lūguma pamatā ir pārliecība, ka Dievs
uzklausīs, tad lūdzēja sirds ir atvērta slavēšanai un pateicībai – skaidroja pāvests.
Cilvēks noliek Dieva priekšā savas vajadzības un ir pārliecināts, ka tiks uzklausīts.
Viņš atzīst, ka Dievs ir labs, mīl dzīvību, ir gatavs palīdzēt, piedot un glābt. Tāpēc
jau pazemīgajos lūgumos parādās slavēšana, kas sasniedz savu vainagojumu tad, kad
pestīšana kļūst par realitāti.
Benedikts XVI skaidroja, ka Psalmu grāmata
tika dota Izraēļa tautai un Baznīcai, lai ticīgie varētu vienoties Kunga slavas dziesmā
un pateikties par Viņa mūžīgo mīlestību. Psalmi māca mūs lūgties – viņš pasvītroja.
Tajos Dieva vārds kļūst par lūgšanu. Tie ir iedvesmota psalmista vārdi, kas kļūst
par lūdzēja vārdiem. Tā kā psalmi ir Dieva vārds, tad tas, kurš lūdzas, vēršas pie
Dieva ar paša Dieva dotajiem vārdiem. Lūdzoties ar psalmu vārdiem, mēs mācāmies lūgties.
Kaut kas līdzīgs notiek ar bērnu, kad viņš mācās runāt. Tad, kad viņš mācās izteikt
savas sajūtas un vajadzības, viņš to dara ar vārdiem, ko ir dzirdējis no saviem vecākiem.
Viņš izsaka savus pārdzīvojumus, bet izteiksmes veids nāk no citiem. Maz pamazām bērns
asimilē no vecākiem dzirdētos vārdus un tie kļūst par viņa vārdiem. Vecāku valoda
kļūst par viņa valodu. Psalmu lūgšanas mums tiek dotas, lai mēs iemācītos vērsties
pie Dieva, ar Viņu sazinātos un uzrunātu Viņu. Caur šiem vārdiem mēs iepazīstam un
pieņemam Viņa darbības kritērijus, tuvojamies Viņa domu un plānu noslēpumam, un tādā
veidā augam aizvien dziļākā ticībā un mīlestībā. Psalmi mums māca atklāt Dieva lielumu,
iepazīt Viņa darbu skaistumu un pagodināt Viņa svēto Vārdu. Bez tam, tie palīdz mums
atklāt, ka arī ciešanās un sāpēs Dieva klātbūtne ir brīnišķīgs mierinājuma avots.
Pāvests norādīja, ka psalmu vārdi bieži tiek izmantoti Jaunajā Derībā. To
pilnīgā un dziļākā nozīme atklājas Jēzū Kristū, kurš savas šīs zemes dzīves laikā
pats lūdzās ar psalmu vārdiem. Šīs lūgšanas, ar kurām vēršamies pie Dieva, atklāj
Dēlu, kurš ir neredzamā Dieva attēls. Tādējādi kristietis, lūdzoties ar psalmu vārdiem,
lūdz Tēvu Kristū un ar Kristu. Šo vārdu atslēga ir Lieldienu noslēpums. “Dārgie brāļi
un māsas, ņemsim rokās šo svēto grāmatu, ļausim, lai Dievs māca mūs vērsties pie Viņa”,
mudināja Svētais tēvs. Lai Psalmu grāmata kļūst mums par ceļvedi, lai tā ik dienas
pavada mūs lūgšanas ceļā. Lūgsim arī mēs tāpat kā Jēzus mācekļi: „Kungs, māci mūs
lūgties”. Ar atvērtu sirdi pieņemsim Mācītāja lūgšanu, kas ir visu lūgumu piepildījums.
Tādā veidā, kļuvuši „dēli Dēlā”, varēsim uzrunāt Dievu un teikt „Tēvs mūsu”.
Uzrunājot
atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI atgādināja, ka 23. jūnijā Baznīca svinēs
„Corpus Domini” jeb Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkus. Tāpat kā iepriekšējos
gadus, arī šoreiz, ceturtdienas vakarā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā pāvests vadīs
Euharistijas svinības, pēc kurām pa Merulāna ielu, Romā, notiks procesija ar Vissvētāko
Sakramentu līdz Svētās Marijas Madžores bazilikai. Svētais tēvs aicināja visus Mūžīgās
pilsētas iedzīvotājus un svētceļniekus piedalīties šajās skaistajās svinībās un atgādināja,
ka Euharistija ir lielākais Baznīcas un visas cilvēces dārgums.