Sanmarīno-Montefeltro diecēze ir gatava uzņemt pāvestu
Sanmarīno-Montefeltro diecēze ir gatava uzņemt pāvestu. Kā jau ziņots, Benedikts XVI
šeit ieradīsies svētdien, 19. jūnijā, lai kopā ar šīs diecēzes ticīgajiem svinētu
svētās Trīsvienības svētkus un stiprinātu viņus ticībā. Arī pāvesta ceļojuma moto
ir „Kungs, vairo mūsos ticību!” Sanmarīno-Montefeltro diecēzes bīskaps Luidži Negri
stāsta, ka uzzinājuši par Svētā tēva gaidāmo apmeklējumu, ticīgie ir bijuši ļoti priecīgi
un nekavējoties, toreiz vēl Lielā Gavēņa laikā, sākuši tam gatavoties, visvairāk jau
garīgā veidā. Sācies lielais „mariāniskais svētceļojums”, kura laikā senā Žēlastību
Dievmātes ikona, kas parasti glabājas Sanmarīno Pennabili baznīcā, apceļoja visas
diecēzē esošās draudzes. Šī ikona 1489. gadā esot izdalījusi mirres.
Bīskaps
Negri stāsta, ka pāvests šeit tiek uzlūkots kā Baznīcas vienotības pamats, kā patiesības
sargs un kā īstas tuvākmīlestības veicinātājs. Viņš šeit ierodas ar tādām pašām pastorālajām
rūpēm, kādas bija svētīgajam Jānim Pāvilam II, kura sirdī īpašu vietu ieņēma mazās
un neaizsargātās valstis. Bīskaps atgādina, ka II Pasaules kara laikā Sanmarīno, kurā
toreiz, tāpat kā šodien, iedzīvotāju skaits svārstījās ap 30 000, deva patvērumu vairāk
nekā 100 000 bēgļu no Itālijas un citām Eiropas valstīm.
Sanmarīno Republika
ir juridiski neatkarīga valsts, taču diecēze darbojas Itālijas Bīskapu konferences
ietvaros. Aicināts paskaidrot šo atšķirību, bīskaps Negri atzīst, ka to izdarīt patiešām
nav viegli. Viņš saka: „No Baznīcas tiesību aspekta, atrodamies anomālā situācijā,
jo diecēze sastāv no divām daļām – viena ir starptautiskā daļa, kurā ietilpst neatkarīga
un suverēna valsts, otra – Itālijas daļa, kas ir arī bagātīgās Montefeltro bīskapu
tradīcijas mantiniece.” Bīskaps piebilst, ka 1977. gadā Sanmarīno-Montefeltro diecēze
tika pievienota Emīlijas-Romanjas Bīskapu konferencei kā Ravennas arhidiecēzes sufragāndiecēze.
Kādas
ir šīs diecēzes gaismas un ēnas puses šodien? Bīskaps Negri stāsta, ka šai ziņā diecēze
neatšķiras no pārējās Rietumu pasaules. Par gaismas pusi viņš uzskata lielās slāpes
pēc ticības, kas saskatāmas cilvēkos pat tad, ja viņi paši to vēl īsti neapzinās.
Cilvēki meklē dzīves jēgu. Ēnas puse, savukārt, ir konsumisms, zinātne bez ticības,
kas izpaužas gandrīz visās dzīves jomās – sākot no laulības, līdz ģenētiskajām manipulācijām,
utt. Bīskaps ar skumjām sirdī atceras, ka savas kalpošanas laikā šai diecēzē, nācies
apbedīt vismaz 15 jauniešus, kas miruši uz ceļiem, autoavārijās, atgriežoties no dalības
dažādos izklaides un pārmērību kultos. Sanmarīno ir nodibināta pat Ģimeņu asociācija,
kuras piederīgie ir zaudējuši savus dēlus un meitas.
Sanmarīno-Montefeltro
bīskaps pauž cerību, ka pāvests ar savu gara spēku diecēzes iedzīvotājiem palīdzēs
atgriezties pie ticības, kuru tik uzcītīgi glabājuši viņu senči, ka viņš palīdzēs
saprast, ka balstoties uz ticību, arī šodien var sniegt ieguldījumu visas sabiedrības
labā.