Pāvests atklāja Romas diecēzes sanāksmi

Pirmdien, 13. jūnija vakarā ar Svēto Misi Jāņa Laterāna bazilikā tika atklāta Romas diecēzes gadskārtējā sanāksme, uz kuru bija ieradies arī pāvests Benedikts XVI. Viņš atzinīgi novērtēja gada laikā paveikto un teica, ka arī nākamajam laika posmam izstrādātais pastorālā darba plāns ir saistīts ar jau iesākto veikumu, kur uzmanība tiek pievērsta kristīgajai iniciācijai, jeb ticības nodošanai jaunajām paaudzēm.

Teologs Hanss Urss fon Baltazars ir uzsvēris, ka ticību nedrīkst uzspiest, bet gan piedāvāt. Benedikts XVI sanāksmes atklāšanas ceremonijā apgalvoja, ka ticība pasaulē nesaglabājas pati par sevi un arī cilvēka sirdī tā nenonāk automātiskā veidā, bet aizvien no jauna ir jāsludina. Taču ticības sludināšanai ir jāizriet no tādas sirds, kas tic, cer, mīl, un kas pielūdz Kristu un tic Svētā Gara spēkam.

Romas bīskaps, uzrunājot savas diecēzes pastorālā darba veicējus, teica: „Ja cilvēki aizmirst Dievu, tas ir arī tāpēc, ka bieži vien Jēzus persona tiek reducēta līdz gudram vīram, tai pašā laikā aizmirstot, vai pat noliedzot Viņa dievišķību. Šāds domāšanas veids neļauj izprast kristietības radikālo jaunumu. Ja jau Jēzus nebūtu Tēva vienīgais Dēls, tad arī Dievs nebūtu ienācis cilvēku vēsturē, un cilvēkiem par Dievu būtu vienīgi cilvēciskas idejas. Taču Iemiesošanās pieder pie Evaņģēlija sirds! Tāpēc ir nepieciešama atjaunota evaņģelizācija, kas nav tikai dažu cilvēku, bet visu Baznīcas locekļu uzdevums. Evaņģelizācija mums palīdz saprast, ka Dievs ir tuvu, Viņš mums ir parādījis sevi. Šai vēstures brīdī Kungs mums uztic misiju: sludināt nemainīgo Evaņģēlija jaunumu, tāpat, kā to darīja Pēteris un Pāvils, kad viņi ieradās mūsu pilsētā Romā. Vai tad mums šodien nebūtu jāliecina par ticības skaistumu un jēgu, un drosmīgi, pārliecinoši un priecīgi jānes Dieva gaisma mūslaiku cilvēkam? Joprojām ir tik daudz cilvēku, kas Kungu vēl nav satikuši. Viņiem ir jāveltī īpašas pastorālās rūpes. Līdzās kristīgo ģimeņu bērniem un pusaudžiem, kas lūdz pavadīt tos kristīgās iniciācijas ceļā, ir arī pieauguši cilvēki, kas nav saņēmuši Kristību, vai kas ir attālinājušies no ticības un Baznīcas.”

Benedikts XVI īpaši akcentēja arī kristīgās kopienas vērtību. Svētais Ciprians savulaik ir teicis: „Nav iespējams saukt Dievu par Tēvu, ja nesaucam Baznīcu par Māti”. Arī lūgšanā, vēršoties pie Dieva, sakām „Tēvs mūsu”, nevis „mans Tēvs”. Tas nozīmē, ka tikai Baznīcas kopienā, kopā ar brāļiem un māsām, esam Dieva bērni. Kristīgā kopiena vienmēr ir pavadījusi bērnus un pusaudžus, palīdzot tiem saprast ne tikai ticības patiesības, bet iepazīt arī lūgšanas, tuvākmīlestības un brālības vērtības.

Runājot par kristīgo iniciāciju, pāvests atgādināja arī klusuma un iekšējās dzīves nepieciešamību. Viņš rosināja priesterus un katehētus iemācīt neokatehumeniem lūgšanas nozīmi, attīstīt viņos spēju veidot personīgo dialogu ar Dievu.

I. Šteinerte/VR