Benedikts XVI mudina Baznīcu Horvātijā būt par sabiedrības sirdsapziņu
„Mīļotā Baznīca Horvātijā, pazemīgi un drosmīgi uzņemies pienākumu būt par sabiedrības
morālo sirdsapziņu, zemes sāli un pasaules gaismu. Esi vienmēr uzticīga Kristum un
Evaņģēlija vēstij sabiedrībā, kas tiecas visu relativizēt un sekularizēt. Esi ticības
un cerības prieka nesēja” – ar šiem vārdiem Benedikts XVI 5. jūnija vakarā vesperu
dievkalpojuma laikā Zagrebas katedrālē vērsās pie Horvātijas bīskapiem, priesteriem,
reliģisko ordeņu locekļiem un semināristiem. Pēc vesperēm pāvests brīdi lūdzās pie
svētīgā Aloizija Stepinaca kapa. Mudināja klātesošos sekot svētīgā kardināla varonīgo
tikumu paraugam un būt vienmēr uzticīgiem Kristum un Baznīcai. Kard. Stepinacs nacistu
un komunistu diktatūras laikā aizstāvēja vajātos, pats kļūdams par tolaik valdošā
režīma upuri. Viņš nebaidījās pilnībā īstenot ticību savā dzīvē. Tā kā dzīvojam sarežģītu
izaicinājumu laikā, Benedikts XVI aicināja visus katoļticīgos nopietni ieklausīties
svētīgā Stepinaca vārdos: „Viens no lielākajiem mūslaiku ļaunumiem ir viduvējība ticības
lietās. Neļausimies ilūzijām! Vai nu mēs esam katoļi vai arī neesam. Ja esam, tad
tam jāparādās visās mūsu dzīves sfērās”.
Vesperu dievkalpojums un lūgšana
pie kapa notika par piemiņu kard. Stepinacam, kurš bija nenogurstošs dvēseļu gans,
pastorālās dedzības un kristīgo tikumu paraugs. Viņa dzīve kalpo par priekšzīmi šodienas
horvātu ticīgajiem un ir tiem pamudinājums būt uzticīgiem Kristum sekošanas ceļā.
Benedikts XVI norādīja, ka svētīgais Aloizijs Stepinacs vienmēr raudzījās uz Kristu
un tiecās Viņam līdzināties, tādējādi kļūstot par Jēzus dzīvo attēlu. Pateicoties
savai stingrajai ticības pārliecībai un taisnajai sirdsapziņai, viņš spēja nostāties
pretī totalitārisma režīmiem un aizstāvēt cietējus un vajātos. Vajāšanu laikos tauta
redzēja, ka tās priesteri nekad nezaudēja ticību, cerību un mīlestību. Tie vienmēr
palika vienoti ar savu tautu. Šī vienotība atklāj to, ko cilvēciski nav iespējams
izskaidrot, proti: neviens pat visstingrākais režīms nespēj saliekt Baznīcu.
Runājot
par šodienu un nākotni, Benedikts XVI norādīja, ka Baznīca ir aicināta būt vienota,
lai pārvarētu izaicinājumus. „Dārgie brāļi bīskapi, jo vienotāki būsiet savā starpā
un ar svētā Pētera pēcteci, jo vieglāk pārvarēsiet dažādas mūsdienu grūtības”, sacīja
pāvests. Viņš mudināja bīskapus un priesterus neatlaidīgāk darboties kristiešu savstarpējās
izlīgšanas labā, kā arī strādāt pie izlīgšanas starp kristiešiem un musulmaņiem. Viņš
atgādināja, ka sekot Kristum nozīmē palikt uzticīgiem Viņa vārdam visos apstākļos.
Baznīcas morālā mācība, ko šodien bieži vien nesaprot, nevar tikt atdalīta no Evaņģēlija.
Bīskapu uzdevums ir atklāt cilvēkiem šo mācību, lai tādējādi veicinātu dzīvības kultūru
un veidotu cilvēka cienīgu sabiedrību.
Priesterus Svētais tēvs mudināja nezaudēt
drosmi, saglabāt modrību lūgšanā un garīgajā dzīvē, lai auglīgi veiktu savu kalpojumu,
mācot, svētdarot un vadot viņiem uzticētos cilvēkus. Aicināja viņus plaši atvērt savu
sirdi tam, kurš klauvē pie viņu sirds durvīm, un apveltīt katru ar tām dāvanām, ko
tiem Dievs savā labestībā ir dāvājis, kā arī dzīvot vienotībā ar savu bīskapu un sadarboties
savā starpā. Bez tam pāvests mudināja priesterus bagātināt savu garīgo dzīvi ar sakramentiem
un Svētajiem Rakstiem, un būt atvērtiem un paklausīgiem Svētajam Garam. Ņemot šos
ieteikumus vērā, viņi spēs efektīvi darboties jaunās evaņģelizācijas laukā. Pāvests
mudināja garīgos ganus rūpēties arī par aicinājumiem uz priesterību.
Uzrunājot
reliģisko ordeņu locekļus viņš norādīja, ka Baznīca no viņiem daudz sagaida. Viņu
misija visos laikos ir atklāt pasaulei Jēzus dzīves veidu. „Lai jūsu vienīgā bagātība
ir Dievs!” – vēlēja Svētais tēvs, aicinot tos līdzināties Kungam un atklāt mūsdienu
cilvēkam, kurš ir izslāpis pēc patiesajām vērtībām, svētumu, patiesību un Debesu Tēva
mīlestību. Jauniešiem, kuri gatavojas priesterībai vai konsekrētajai dzīvei, Benedikts
XVI atgādināja, ka aicinājums uz garīgo kārtu prasa, lai viņi ik dienas atjaunotu
savu mīlestības atbildi Kungam. „Lai jūsu sirds vienmēr ir gatava! Lai svētīgā Aloizija
Stepinaca varonīgais piemērs izraisa aicinājumu atjaunotni horvātu jauniešu vidū!”
– vēlēja pāvests, vesperu dievkalpojuma laikā Zagrebas katedrālē uzrunājot bīskapus,
priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un semināristus. Noslēdzoties uzrunai, katedrālē
atskanēja vētraini aplausi, kas ilga septiņas minūtes.