Horvātija: īss ieskats galvaspilsētas Zagrebas vēsturē

Pāvests ir devies apustuliskajā ceļojumā uz Horvātiju. 4. jūnijā, pulksten 11 ar lidmašīnu no Romas viņš ieradās tās galvaspilsētā Zagrebā. Šodien tajā dzīvo ap 1 250 000 iedzīvotāju. Vieta, kur atrodas pilsēta, ir bijusi apdzīvota jau neolīta laikmetā. Ir labi saglabājušās arī romiešu laikmeta liecības par šeit uzbūvēto Andautonijas apmetni. Taču Zagrebas vēsturiskā dokumentācija aizsākas tikai līdz ar XI gadsimtu. 1094. gadā Kaptola kalnā atradās bīskapa sēdeklis, ko šeit nodibināja Ungārijas karalis Ladislavs. Gradecā, citā netālu esošajā uzkalnā, attīstījās no bīskapa neatkarīga kopiena. Taču abas apmetnes 1242. gadā izpostīja mongoļi.

Tikai XVII gadsimtā līdz tam savstarpēji naidīgās Kaptola un Gradeca saplūda vienotā pilsētā. 1621. gadā tā kļuva par Horvātijas vicekaraļa sēdekli. 1664. gadā jezuīti šeit atvēra savu pirmo tipogrāfiju.

No 1941. līdz 1945. gadam Zagreba bija Horvātijas neatkarīgās valsts galvaspilsēta. II Pasaules kara beigās tā tika iekļauta Dienvidslāvijas sastāvā. 1995. gadā Horvātija atkal atguva savu neatkarību. Zagreba šodien ir visapdzīvotākā valsts pilsēta, kur bez horvātiem mīt arī citas etniskās minoritātes – serbi, bosnieši, albāņi, slovēņi, maķedonieši un melnkalnieši, romi un citi. Reliģiskā ziņā Horvātija pārsvarā ir katoliska, taču šeit ir arī serbu pareizticīgo un musulmaņu kopienas. Pirms II Pasaules kara Horvātijā dzīvoja ap 11 000 sefardītu un aškenazītu ebreju, bet šodien to ir mazāk par 2000.

Zagrebas arhidiecēzē ietilpst 203 draudzes un viena misionārā stacija. Šeit strādā 304 diecezālie un 264 reliģiskie priesteri, 7 pastāvīgie diakoni, priesterībai gatavojas 44 semināristi. Zagrebas arhibīskaps ir kardināls Josips Bozaničs.

I. Šteinerte/VR